Eksperts: Ukrainas triecieni Krievijā - signāls, ka Kremlis nav neaizskarams
Neiebilstot pret Ukrainas triecieniem dziļāk Krievijas teritorijā, ASV turpinās akcentēt Eiropas nozīmi Ukrainas atbalstā, pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.
Komentējot ASV prezidenta īpašā sūtņa Kīta Kelloga sacīto telekanālam "Fox News", ka Vašingtona neiebilst Ukrainas triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, pētnieks norādīja, ka šādi izteikumi nav fundamentāli jauni, jo ukraiņi jau tos īsteno.
"Jautājums ir par to, kādas spējas sabiedrotie var sniegt Ukrainai šādu uzdevumu veikšanai," sacīja Astukevičs, piebilstot, ka pēc ANO Ģenerālās asamblejas īpaši izskanējusi tēma par iespējamo ASV papildu atbalstu.
Pētnieks uzsvēra, ka prognozēt ASV atbalsta pieaugumu būtu spekulatīvi, to ātrāk parādīs notikumi kaujas laukā, nevis politiski paziņojumi.
Viņaprāt, ASV stratēģija nav mainījusies. Tā ir gatava sniegt militāru palīdzību, bet lielāku atbildību par Ukrainas atbalstu, prezidenta Donalda Trampa skatījumā, jāuzņemas Eiropai.
Astukevičs norādīja, ka Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā, īpaši pret naftas infrastruktūru, ir sekmīgi, rada zaudējumus Krievijas ekonomikai un diskomfortu Kremlim. Tas, viņaprāt, skaidro arī Vašingtonas salīdzinoši pozitīvo vērtējumu par Ukrainas taktiku.
Vienlaikus pētnieks atgādināja, ka Kelloga izteikumi vienmēr bijuši Ukrainai labvēlīgi, iespējams, pat apsteidzot kopējo ASV administrācijas nostāju. Arī Trampa jaunākie vēstījumi bijuši Ukrainai pozitīvi, taču nerāda lielāku politisko apņemšanos.
"Mums ir jābūt piesardzīgiem un jācenšas nošķirt, kurā brīdī tā ir retorika un kurā - reāli lēmumi. Domāju, ka tuvākajā laikā mēs neredzēsim krasas izmaiņas ASV nostājā pret Krievijas sākto karu," sacīja Astukevičs.
Viņš piebilda, ka Ukraina gaida un aktīvi strādā, lai panāktu papildu ASV atbalstu un ciešāku sadarbību.
