Valstij grūtības sagādā izskatīt lietu par sešu desu luņķu nozagšanu

Latvijas radio pagājušā nedēļā raidījumā par prokuratūras darba kvalitāti, advokāts un augstskolas "Turība" mācībspēks Artūrs Zvejsalnieks norādījis, ka prokuratūra pašlaik ir vāja un lielā mērā to ietekmē ārkārtīgi zemā izmeklēšanas kvalitāte. Viņš uzskata, ka policija un prokuratūra pašlaik tiek galā tikai ar vispārējām kriminālām darbībām, piemēram, zādzībām, laupīšanām un vardarbības gadījumiem. Savukārt ekonomisko noziegumu autori var justies nekontrolēti.

Viņš norādījis, ka izmeklēšanā ļoti daudz resursu tiek tērēts ļoti sīkām lietām un advokāta praksē jau vairākus gadus "velkas" lieta par desas luņķu zādzību, lai gan tie ir jau atdoti atpakaļ.

Zvejsalnieks aģentūrai LETA skaidroja, ka viņš lietā darbojas kā valsts nozīmēts aizstāvis. Sievietes nozagtās desas nebija bojātas un tās uzreiz pēc nozieguma atdotas atpakaļ veikalam. "Apsūdzētā ir cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un viņu nevar nekādi līdz tiesai nogādāt," norādīja advokāts.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurors Ēriks Bogdanovs ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Kristīnes Sutuginas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka sieviete ir apsūdzēta par zādzību nelielā apmērā, proti, viņa no kāda pārtikas lielveikala nozaga sešas desas 19,49 eiro apmērā. Šajā krimināllietā ir cietušais, taču kaitējuma kompensācija nav pieteikta.

Katrā konkrētā lietā tiek vērtēti iespējamie kriminālprocesa pabeigšanas veidi, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā personību un iespējamo piemērojamo sodu. Konkrētajā gadījumā prokurors uzskatīja par lietderīgu nosūtīt krimināllietu izskatīšanai tiesai, jo pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētā persona izvairījās no pirmstiesas izmeklēšanas, sakarā ar ko bija pieņemts lēmums grozīt apsūdzētajai piemēroto drošības līdzekli uz citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli un bija noteikta viņas meklēšana.

Turklāt, apsūdzētā minēto zādzību izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, tāpēc prokurors uzskatīja, ka iepriekšējais sods nav sasniedzis Krimināllikumā minēto soda mērķi, proti, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziegumu izdarīšanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, krimināllieta bija nosūtīta tiesai izskatīšanai pēc būtības, jo soda veidu, kuru vēlējies noteikt personai, nebija iespējams piemērot, izvēloties kādu no Kriminālprocesa likumā minētajiem kriminālprocesa pabeigšanas veidiem prokuratūrā, skaidroja Bogdanovs.

Krimināllietā notikušas jau četras tiesas sēdes, taču bez rezultātiem. Prokurors Bogdanovs skaidroja, ka uz vienu tiesas sēdi tehnisku iemeslu dēļ tiesa nebija nosūtījusi pavēstes lietas dalībniekiem, uz trijām tiesas sēdēm apsūdzētā persona nebija ieradusies un nebija ziņojusi par neierašanās iemesliem. Turklāt uz vienu no minētām tiesas sēdēm apsūdzētajai bija piemērota piespiedu atvešana, taču piespiedu atvešanu nebija iespējams izpildīt, jo apsūdzētā netika sastapta savā dzīvesvietā.

Tagad lietu Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīs 23.janvārī, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA