Maijā dienasgaismu ieraudzīs „Liepājnieku enciklopēdija”
Pateicoties uzņēmējam un Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam šī gada maijā dienasgaismu varētu ieraudzīt „Liepājnieku enciklopēdija”, kuras tapšanai veltīti desmit gadi.
„Mēs esam milzu pateicību parādā uzņēmējam un „Liepājas skartajam” Kirovam Lipmanam, kurš bez vārda runas piekrita apmaksāt tipogrāfijas izdevumus,” portālam irliepaja.lv pastāstīja Zigrīda Tooma.
Uzņēmējs nepieciešamo summu jau pārskaitījis Jelgavas tipogrāfijai, kur grāmata tiks iespiesta, tāpēc „nav ne mazāko šaubu, ka enciklopēdija iznāks”. Patlaban tiekot pieslīpēti jau uzrakstītie teksti un papildināts enciklopēdijā iekļauto personu loks. Viljara Tooma sastādīto un daudzu ekspertu rediģēto „Liepājnieku enciklopēdiju” plānots iespiest 500 eksemplāru lielā metienā.
Zigrīda Tooma uzņēmās enciklopēdijas virzību pēc tam, kad viņas dzīvesbiedrs un grāmatas galvenais autors saslima un nespēja darbu turpināt. Vislielākās grūtības sagādājusi grāmatas izdošanai nepieciešamās summas sagāde, jo izdevumu neatbalstīja ne pašvaldība, ne Kultūras pārvalde, atzina Tooma.
„Liepājnieku enciklopēdijas” autori teic, ka tā ir grāmata, „kas nekad nebūs gatava”. Gan tāpēc, ka nav iespējams 400 lappusēs iekļaut visus liepājniekus, gan informācijas trūkuma dēļ, jo ne visi uzrunātie atsaukušies, bet par citiem nav izdevies savākt ziņas.
„Šī ir pēdējā izdevība atsaukties tiem, kurus esmu uzrunājusi iepriekš, jo līdz marta beigām vēl ir iespēja papildināt tekstus,” aicina Tooma.
Ziņas par enciklopēdijā iekļautajiem galvenokārt vāktas un apkopotas laikā no 2002. līdz 2010. gadam. Enciklopēdija veidota, konsultējoties ar daudziem erudītiem savas nozares pārzinātājiem: Zigurdu Akmentiņu, Ēriku Birzkopu, Hardiju Blūmu, Jāni Ceiku, Aiju Engelmani, Jāni Kadžiševski, Artūru Medvecki, Rihardu Rubīnu, Skaidrīti Solovjovu, Irinu Tīri, Miervaldi Vanagu, Gunāru Silakaktiņu, Maiju Neimani, Liliju Vīksni un citiem.
Grāmatas galvenais autors Viljars Tooms pats nāk no Cēsīm un iepriekš guvis pieredzi šādā darbā, sastādot un izdodot „Vidzemnieku biogrāfisko vārdnīcu”.