Sabiedrība
2012. gada 16. februārī, 14:35
Bolderājā referendumā tikai retais balsos „pret”. VIDEO
Tie, kuriem ir īstā – pilsoņa - pase, balsos par. Pārējie turpinās dusmoties uz šo valsti, kuras pilsoņi viņi 20 gadu laikā tā arī nav kļuvuši. Tāds noskaņojums pirms referenduma ir vienā no krieviskākajām Rīgas daļām - Bolderājā.
Vairums Bolderājā dzīvojošo Latvijas pilsoņu 18. februāra referendumā plāno balsot par krievu valodu.
Bolderājas ikdienas valoda ir krievu. Veikalā, kurpnieka darbnīcā, pieturā, gaidot autobusu… No 14,5 tūkstošiem iedzīvotāju šeit daudzi nav Latvijas pilsoņi.
Bolderāja no izteikti latviskas vides, kurā pārsvarā dzīvoja muitnieki, loči un zvejnieki, par krievisku pilsētas daļu palika pēc Otrā pasaules kara, kad no turienes lika izvākties vietējiem iedzīvotājiem un tur ierīkoja padomju kara flotes bāzi, Bolderāju pasludinot par slēgto zonu. Tieši Bolderājā visspēcīgāk Latvijas galvaspilsētā var izjust „padomju mantojumu” – ap 80% vietējo iedzīvotāju ir krieviski runājošie.
Plašāk par bolderājiešu noskaņojumu pirms 18. februāra referenduma skatieties Latvijas TV sižetā.
Bolderājā referendumā retais balsos „pret” (LTV „Panorāma”)
