Jaunietes vēlēšanu iecirknī pauž sašutumu par situāciju valsts valodas jautājumā
Divas latviešu jaunietes, kuras pašlaik dzīvo Zviedrijā, 38.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Latvijas Dabas muzejā Rīgā, vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai paudušas sašutumu par to, kā valsts pieļāvusi tādu situāciju, ka par valsts valodas jautājumu jārīko referendums.
Par to stāstīja 38.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Gita Grīnberga-Gulbe. Jaunietes uz Latviju esot braukušas speciāli, lai nobalsotu pret grozījumiem Satversmē.
Pirmajā stundā, kopš atvērti vēlēšanu iecirkņi, Dabas muzejā nobalsojis 121 dažāda vecuma cilvēks. No rīta rinda vēl neveidojās, bet cilvēki nāca viens aiz otra un raiti balsoja. Grīnberga-Gulbe stāstīja, ka vēlēšanu iecirknis Dabas muzejā iekārtots pirmo reizi, jo Latviešu biedrības namā šodien notiek Rīgas Latviešu biedrības (RLB) pilnsapulce.
Aģentūra LETA pie Dabas muzeja vēlēšanu iecirkņa īsi pirms plkst.9 sastapa arī Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Gunti Gailīti un Rīgas Latviešu biedrības domes loceklis, uzņēmēju Aivaru Smagaru, kuri steigušies agri nobalsot pirms RLB pilnsapulces sākuma. Abi kungi teica, ka nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, jo neredzot nemaz citādu iespēju.
Dabas muzeja vēlēšanu iecirknī ir arī viens novērotājs - Aleksandrs Saulevičs no Zatlera reformu partijas, kurš teica, ka pašlaik pilsoņi ļoti atbildīgi un mierīgi nāk un balso. "Ja mēs ikdienā varētu tik mierīgi dzīvot, tad šāds referendums nebūtu nepieciešams," sacīja Saulevičs. Viņš uzskata, ka šāda situācija valstī izveidojusies tikai tādēļ, ka "latviešos joprojām dziļi nostiprinājies verdzības gars". Novērotājs pauda cerību, ka ar laiku situācija starp dažādām tautībām Latvijā tomēr uzlabosies.
2.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas 40.vidusskolā, Akas ielā 10, pirmajā stundā bija nobalsojis 31 cilvēks. Šī iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Ārija Taurene teica, ka vēlētāju aktivitāte pirmajā stundā šorīt bijusi aptuveni tāda pati, kā iepriekšējās reizēs. Viņa stāstīja, ka balsot nāk galvenokārt tuvākās apkārtnes iedzīvotāji.
Pie vēlēšanu iecirkņa sastaptais kungs aģentūrai LETA sacīja, ka tik agri nācis balsot, jo jāmācās. "Protams, ka nobalsoju pret grozījumiem Satversmē, taču ļoti labi saprotu arī pretējās puses viedokli. Šis referendums ir tikai uz labu, tas varbūt liks arī pie varas esošajām amatpersonām padomāt, ka tik noraidoši pret krievu tautības cilvēkiem izturēties, kā tas ir bijis pēdējos 20 gadus, nevar," teica vīrietis.
Jau ziņots, ka šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana ilgs līdz plkst.22.
Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība "Dzimtā valoda", to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".
LETA
