Pērn Latvijas ieguldījums Afganistānas atjaunošanā bijis visai niecīgs

Tas secināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotajā ziņojumā par Pamatnostādņu visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.-2013.gadā ieviešanas rīcības plāna izpildi.

Pārskata periodā ierobežotos finansiālos apstākļos Latvija ir turpinājusi īstenot pasākumus visaptverošai iesaistei Afganistānas atjaunošanā un stabilizācijā, dodot ieguldījumu kopējā Afganistānas attīstības un drošības nostiprināšanas procesā, tomēr pērn šis ieguldījums bijis visai mazs.

Ziņojuma secinājumu sadaļā teikts, ka sāktais pārejas process Afganistānā, kuram jānoslēdzas 2014.gada beigās, skaidri iezīmē arī starptautiskās iesaistes perspektīvu Afganistānas stabilizēšanā un attīstībā. Šī perspektīva paver iespēju Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) klātbūtnes pakāpeniskai samazināšanai līdz atbildības nodošanai 2014.gadā, vienlaikus aktualizējot civilās iesaistes nozīmi Afganistānas stabilizēšanā un attīstībā.

Latvijai ir būtiski saglabāt savu militāro iesaisti līdz brīdim, kad noslēdzas atbildības nodošanas process Afganistānā, vienlaikus apsverot civilās iesaistes iespējas, īpaši pēc atbildības pārņemšanas noslēguma, teikts ziņojumā.

Ziņojumā sniegta detalizēta atskaite par rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi. Atbildīgās institūcijas par dažādu uzdevumu veikšanu saistībā ar Afganistānas atjaunošanas procesu ir AM, Iekšlietu ministrija (IeM) un Ārlietu ministrija (ĀM).

Minēto rīcības plānu valdība apstiprināja 2008.gada 16.jūlijā. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu AM jāsagatavo un aizsardzības ministram katru gadu līdz 1.februārim jāiesniedz MK pārskata ziņojums par rīcības plāna izpildi. AM kopā ar pārējām divām iepriekšminētajām ministrijām ir apkopojusi informāciju par rīcības plānā noteikto uzdevumu ieviešanu laika posmā līdz 2011.gada 31.decembrim.

Ziņojumā teikts, ka 2011.gads bija nozīmīgs ar virkni notikumiem, kur Latvijas pārstāvji piedalījās vairākās ar Afganistānas attīstību un stabilizāciju saistītās starptautiskās sanāksmēs. Piemēram, pērn decembrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) piedalījās Starptautiskajā Afganistānas konferencē Bonnā, Vācijā, kas bija viens no nozīmīgākajiem pagājuša gada pasākumiem. Šīs konferences mērķis bija paust skaidru signālu par starptautiskās sabiedrības iesaistes turpināšanu Afganistānā arī pēc militārās operācijas beigām.

Konferences gaitā tās dalībnieki, tostarp arī Latvija, apliecināja apņemšanos turpināt ilglaicīgu sadarbību ar Afganistānu. Vienlaikus ĀM uzsvēra, ka Afganistānas tālāka attīstība jāskata ciešā kontekstā ar reģiona stabilitāti.

Ieguldījumu divpusējo attiecību attīstīšanā ar Afganistānu turpināja sniegt Latvijas vēstniecība Uzbekistānā. Latvijas nerezidējošais vēstnieks Afganistānā uzturēja kontaktus ar Afganistānas vēstniecību Taškentā, kā arī regulāri ieradās konsultācijās Afganistānā. Citu starpā Latvijas vēstniecības Uzbekistānā un Kazahstānā sniedza nozīmīgu atbalstu Ziemeļu apgādes tīkla popularizēšanā un kravu tranzīta kustības veicināšanā.

ĀM ir sākusi veidot civilo ekspertu datubāzi sadarbībā ar AM, apkopojot informāciju par dažādu jomu ekspertiem, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija, iespējas un interese piedalīties attīstības sadarbības projektos un starptautiskajās civilajās misijās konfliktu skartajos reģionos. Ekspertiem ir iespēja reģistrēties datu bāzē arī ĀM mājaslapā. Ziņojumā norādīts, ka ĀM turpina meklēt iespējas civilo ekspertu nosūtīšanā. Latvijai ir svarīgi stiprināt savu iesaisti Afganistānā, ņemot vērā drošības globālo raksturu un Latvijas kā ANO, NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts saistības.

Jau pirms pamatnostādņu apstiprināšanas tika nolemts sniegt materiāltehnisko atbalstu Afganistānas Nacionālajai armijai, un sadarbībā ar NATO bruņoto spēku štābu Eiropā (SHAPE) sākās ieroču un munīcijas dāvinājuma sagatavošanas process. Dāvinājuma sarakstā bija iekļauti gan strēlnieku ieroči - triecienšautenes, ložmetēji, gan vieglie atbalsta ieroči - granātmetēji, mīnmetēji, kā arī to munīcija un rokas granātas. Tomēr ievērojot to, ka nav iespējams nodrošināt NATO SHAPE pieprasīto tehnisko sertifikāciju, ar AM Militāri tehniskās attīstības padomes 2009.gada februāra sēdes lēmumu tika atcelts lēmums nosūtīt ieročus un munīciju kā dāvinājumu Afganistānas Nacionālajai armijai.

Ziņojumā arī atzīmēts, ka 2011.gadā Latvija pastāvīgi piedalījās NATO vadītajā operācijā Afganistānā vidēji ar 180 karavīriem. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru kontingents Afganistānā tika izvietots dažādos Afganistānas rajonos.

NBS pamata kontingenta karavīru pienākumos pārskata periodā ietilpa patrulēšana, operācijas darbībai svarīgu objektu un konvoju apsardze, sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšana, Afganistānas Nacionālās armijas karavīru apmācība un citi pienākumi atbilstoši karavīru specialitātei.

Sākot ar 2011.gada otro pusi, Latvija nodrošināja iesaisti Provinču atjaunošanas vienībā (PRT) ar Manevru vienību, aizstājot to ar līdzšinējo Apsardzes un eskorta rotu. Manevru vienības uzdevums ir nodrošināt padomdevēju un sadarbības funkcijas, lai veiktu kopīgu dalību operācijās ar PRT atbildības rajonā dislocētajām Afganistānas Nacionālas armijas bataljona līmeņa vienībām. Iesaistīšanās šo jauno uzdevumu pildīšanā sekmē Afganistānas nacionālo drošības spēku spēju attīstību, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem pārejas procesa sākšanai Fārjābas provincē, teikts ziņojumā.

Valsts ziemeļu reģionā NBS kontingenta vienības darbojās kopā ar Norvēģijas Bruņoto spēku vienībām. Sadarbībā ar Lietuvas partneriem NBS Speciālo uzdevumu vienība sāka pildīt apmācību un sadarbības uzdevumus Afganistānas dienvidu reģionā un atsevišķi Latvijas karavīri ir dislocēti Kandahāras lidostas bāzē, lai piedalītos NATO apmācības misijas Afganistānā (NTM-A) programmā Lietuvas vadītās Aviācijas speciālistu apmācības grupas sastāvā. Paplašinot sadarbību ar Lietuvu, 2011.gada novembrī Latvija kopīgi iesaistījās operācijā Afganistānā ar NBS Speciālo uzdevumu vienību, kas pilda apmācību un sadarbības uzdevumus ar afgāņu drošības spēkiem Afganistānas dienvidu reģionā.

Ziņojumā iekļauta arī informācija par Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīti Afganistānā pagājušā gada novembrī.

Domājot par ilgtspējīgu Afganistānas politisko un ekonomisko attīstību, kā arī drošības stiprināšanu Afganistānas kaimiņu reģionā, ĀM pievērsa īpašu uzmanību Afganistānas un tās kaimiņvalstu ekonomiskās iniciatīvas veicināšanai un savstarpējās integrācijas paaugstināšanai, kā arī cīņai ar tādiem pārnacionālajiem draudiem kā terorisms un narkotiku izplatība, teikts AM sagatavotajā dokumentā.

Afganistānā saražo aptuveni 90% no pasaulē patērētā heroīna, kas pa dažādiem ceļiem nelegāli tiek nogādāts visā pasaulē, tostarp Latvijā. 2011.gada 12.aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu atbalstīt NATO-Krievijas narkotiku apmācības projektu, piešķirot tam finansējumu 30 000 ASV dolāru (ap 15 000 latu) apmērā.

Attīstības sadarbības politikas jomā 2011.gadā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam divpusējo attīstības sadarbības projektu īstenošanai tika kopumā atvēlēti 269 lati. Līdz ar ko pagājušajā gadā attīstības palīdzības projekti Afganistānā netika īstenoti. Turpinot Latvijas visaptverošo iesaisti Afganistānā, nākamajos gados būtu svarīgi rast iespēju sniegt ieguldījumu Afganistānas attīstībā arī ar Latvijas civilo iesaisti un attīstības palīdzības projektiem, norādīts ziņojumā.

Ņemot vērā gan valstu divpusējo, gan starptautisko organizāciju pausto apņemšanos turpināt sniegt atbalstu Afganistānai arī pēc atbildības nodošanas Afganistānas valdībai un drošības spēkiem, nepieciešams savlaicīgi plānot un diskutēt par turpmāko rīcību Latvijas iesaistei Afganistānā.

IeM Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm 2011.gadā turpināja piedalīties Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN). Patlaban dalību minētajā misijā turpina divi policisti un viens robežsargs.

LETA