Papildināta - krievu valoda nekļūst par otru oficiālo valsts valodu
Pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 029 jeb 74,78% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti, apkopojot datus 1031 no kopumā 1035 balsošanas iecirkņiem.
Par Satversmes grozījumiem balsojuši 273 335 jeb 24,9% vēlētāju.
Par nederīgiem atzīti 3524 jeb 0,32% biļeteni.
Kopumā referendumā piedalījušies 1 092 904 jeb 70,73% balstiesīgie vēlētāji. Rīgā piedalījušies 315 057 jeb 77,11% vālētāju, Vidzemē - 298 566 jeb 72,95%, Latgalē - 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē - 145 250 jeb 70,98% un Zemgalē 158 511 jeb 68,3% vēlētāju.
Kā ziņots, referendumā tika rosināts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredzēja mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā tika rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Tautas nobalsošanas zīmē bija jautājums: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība "Dzimtā valoda", to skaidrojot kā pretreakciju nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) sāktajai parakstu vākšanai par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".
VL-TB/LNNK iniciatīva referenduma rīkošanai nepieciešamo parakstu skaitu neieguva, tikmēr par Lindermana ierosinātajiem grozījumiem tika savākti 187 378 paraksti, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) lika rīkot tautas nobalsošanu par šo jautājumu.
