Dzintars: „Jāatņem pilsonība tiem, kuri latviešu sauc par suņu valodu”
Referendums par otru valsts valodu ir iemesls diskutēt gan par izglītības, gan pilsonības politiku, intervijā "Latvijas Avīzei" norādījis Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.
"Vai ir normāli tas, ka pilsonību var atņemt tikai par tehniskiem iemesliem, ja bijuši dokumentu viltojumi un tamlīdzīgi? Redzēju reportāžu no Dublinas, kur rindā pie balsošanas iecirkņa stāv cilvēki un skandē saukli par latviešu valodu: "Suņu valoda!" Esmu pārliecināts, ka šādiem cilvēkiem pilsonība jāatņem," skaidro politiķis.
Viņš uzskata, ka jāmaina referendumu ierosināšanas procedūra, jo par valsts pamatiem - neatkarību, valodu, teritoriju - referendumi neesot pieļaujami.
Tāpat tagad būtu svarīgi runāt ar pierobežas iedzīvotājiem, kuri referendumā balsoja "par". Nevis solīt kādu reģionālo valodas statusu krievu valodai vai citas piekāpšanās, bet skaidri pateikt, ka bez latviešu valodas viņi iztikt nevarēs, skaidro politiķis.
Viņš norādīja, ka, runājot par referenduma secinājumiem, koalīcijā iezīmējas atšķirības. Nacionālā apvienība vēlas skaidrus soļus latviskas Latvijas virzienā, otra nostāja - samiernieciska, pielabināšanās nostāja, kuru vairāk pārstāvot Zatlera reformu partija. "Vienotība" esot kaut kur pa vidu.
Dzintars uzsver, ka pirms spriest par konkrētiem saliedēšanās pasākumiem, būtu tomēr jāatzīst, ka ir Latvijas iedzīvotāji, kurus mēs ne ar kādiem lēmumiem, pat ne ar burvju nūjiņu nevarēsim integrēt. "Lai piesakās tas politiķis, kurš spētu integrēt Lindermanu un Osipovu! Minimums, ko var panākt, lai šie cilvēki neizraisa konfliktus un nepretendē uz varu," uzskata politiķis.
Viņaprāt, lielākais uzsvars integrācijas politikā ir jāliek uz Latvijai lojālajiem cittautiešiem, kuri referendumā balsoja "pret", kuri sūta savus bērnus latviešu skolās un vēl citos veidos pauž savu uzticību Latvijai. Tieši viņiem šobrīd jāizrāda pretimnākšana.
"Es arī aicināšu kultūras ministri izteikt atzinību tām mazākumtautību organizācijām, kas pirms referenduma aicināja balsot "pret"," intervijā norāda Dzintars.
Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu, kas paredzēja piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu, pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% referenduma dalībnieku, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, kas piedalījās tautas nobalsošanā.
