„Dzimtās valodas” līderi putrojas rēķinos par referenduma kampaņas izmaksām
Biedrības „Dzimtā valoda” līderi nevar nosaukt summu, cik iztērēts valodas referenduma reklāmas kampaņai. Viņu nosauktās summas svārstās no 5000 līdz 20 000 latiem.
Tajā pašā laikā viens no „Dzimtās valodas” līderiem naudu arī piedāvājis Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils pašvaldībām, lai tās ielu nosaukumu plāksnītes izgatavotu krievu valodā.
Pēc visa spriežot, „Dzimtā valoda” par naudas trūkumu nesūkstās un tā ar to var šķiesties pa labi un pa kreisi. Viss liecina tikai par to, ka Drošības policijas izteiktās aizdomas par to, ka referenduma kampaņai nauda ir neskaidras izcelsmes, atbilst patiesībai. Par to liek domāt „Dzimtās valodas” vadoņu putrošanās un nespēja nosaukt konkrētu ciparu.
Drošības iestādes jau izteikušās, ka kampaņai tērētas „milzīgas summas” un bijuši arī mājieni, ka nauda varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā. Tikmēr paši oficiālie referenduma iniciatori šādus apgalvojumus kategoriski noliedz, nosaukdami nelielas, bet dažādas summas, ko „Dzimtā valoda” iztērējusi pirmsreferenduma kampaņai.
Krievu valodas aizstāvju nosauktās summas par to, cik izmaksāja kampaņa, variē no 5000 latiem līdz 20 000 latiem, bet par reklāmas kampaņu Pirmajā Baltijas kanālā viņi neko nezinot. Izrādās – tā bijusi televīzijas pašreklāma, vēsta laikraksts „Diena”.
Viens no akcijas iniciatoriem Eduards Svatkovs, kurš savulaik skaļi paziņoja, ka aiz parakstu vākšanas stāv „Saskaņas centrs”, norādījis - pirmā fāze, kad bija jāsavāc 10 000 parakstu, ko iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā, esot izmaksājusi 20 000 latu.
Gapoņenko savukārt apgalvo – tie bijuši 7000 līdz 8000 latu. „Dzimtās valodas” biedrs Osipovs nosauc vēl citu skaitli - reklāmai „Dzimtā valoda” iztērējusi 5000 līdz 6000 latu.
Kaut nosauktie skaitļi atšķiras, visi aptaujātie ir vienoti atbildē, kur nauda dabūta – tā esot savākusies no nelieliem ziedojumiem, kurus biedrībai iemaksājuši idejas atbalstītāji tepat Latvijā. „Drošības iestādes vienkārši negrib atzīt, ka mēs esam 300 000 cilvēku masu kustība, nevis daži radikāļi, tāpēc arī meklē visādas ārvalstu „spalvainās rokas”. Patiesībā mēs esam kā Martins Luters Kings ASV,” dižojas Gapoņenko.
Tikmēr Lindermans turpina „mētāties” ar naudu un Rīgas krievu laikrakstā „Subbota” raksta, ka tas ir nenormāli, ka Rēzeknē, Ludzā un Daugavpilī ielu nosaukumi nav arī krieviski, un sola pašvaldībām piedāvāt „Dzimtās valodas” finansējumu, lai to realizētu.