Osipova pilsonības dēļ Saeimā gatavi mainīt likumu

Laikraksts norāda, ka Saeimas deputāti jau paguvuši diskutēt par to, vai Pilsonības likumā ir nepieciešams noteikt tiesības Ministru kabinetam (MK) nepiešķirt pilsonību nelojāliem pretendentiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes  (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs skaidro, ka, izvērtējot atbilstību pilsonības piešķiršanai, līdzšinējo Osipova darbību, piemēram, uzticību vai neuzticību Latvijas Republikai, iestāde neskatīs. Uz viņu pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā attieksies tādi paši nosacījumi kā uz pārējiem pretendentiem - ir jāuzraksta iesniegums un jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai, jānokārto nepieciešamie pārbaudījumi, kurus izvērtē Naturalizācijas pārvalde.

"Neatkarīgā" norāda, ka valdībai ir iespēja pieņemt politisku lēmumu un svītrot pretendentu no naturalizējamo personu saraksta. Tāds precedents jau ir, kad 2004.gada novembrī valdība atteica Juriju Petropavlovski uzņemt Latvijas pilsonībā. Viņš bija aktīvs pretinieks mazākumtautību izglītības reformai, darbojoties krievu skolu aizstāvības štābā.

Zatlera Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere  ir solījusi tuvākajā laikā sagatavot priekšlikumus likumprojektam nepieciešamajiem formulējumiem par valdības tiesībām nelojālu pilsonības pretendentu gadījumā.

Tiesību zinātņu doktors Mārtiņš Mits komentējis, ka būtiski nošķirt rīcību, kas rada reālus draudus demokrātiskam režīmam un valsts neatkarībai, no pilsoniskās un vārda brīvības izpausmēm. "Fakts, ka persona bijusi iniciatore Satversmē paredzētai tautas nobalsošanai, nevar būt iemesls, lai pasludinātu cilvēku par nelojālu un nepiešķirtu pilsonību. Lojalitātes konceptu nav iespējams pietiekami precīzi definēt. Patlaban Latvijas tiesas atzinušas, ka lojalitātes izvērtējums piekrīt valdībai. Tātad tas ir politisks. Vai tā ir pareizi no cilvēktiesību standartu viedokļa, uzzināsim, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa taisīs spriedumu Jurija Petropavlovska lietā," norāda eksperts.