Kalniete: Djukovam un Simindejam "persona non grata" statuss jāsaglabā ilgu laiku

Kā ziņots, 2.martā tapa zināms ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (ZRP) pieņemtais lēmums par Djukova un Simindeja pasludināšanu par Latvijai nevēlamām personām un iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta.

Kalniete skaidroja, ka viņa ieņēma Latvijas ārlietu ministres amatu laikā, kad tika gatavots dokuments par Krievijas pilsoņa Dmitrija Rogozina pasludināšanu par "persona non grata" - publiski šo informāciju izplatīja nākamais ārlietu ministrs Rihards Pīks (TP). Toreiz dokumenta gatavošana tika pamatota ar ļoti nopietniem faktiem, tāpēc EP deputāte ir pārliecināta, ka arī Rinkēviča rīcībā bija ļoti nopietna informācija, kas lika pieņemt minēto lēmumu.

Tas ir drošības iestāžu pienākums noteikt, ar kādiem mērķiem ikviena persona vēlas ierasties Latvijā - būtu ļoti neapdomīgi ļaut Djukovam un Simindejam šeit izplatīt tendenciozus melus, kuri šķeltu sabiedrību, akcentēja politiķe.

Viņa vēlas, lai nevēlamās personas statuss šajā gadījumā tiktu saglabāts ilgstoši, kas neesot darīts Rogozina gadījumā. Pēc tam, kad Krievija viņu izvēlējās par vēstnieku NATO, Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība nolēma izslēgt Rogozinu no viņam nelabvēlīgā saraksta.

Kalniete arī uzskata, ka Krievijas sabiedrībai būtu jāspēj ļoti rūpīgi izanalizēt savas valsts vēstures, it īpaši totalitārā komunisma laikā paveiktos noziegumus. Šāda pieeja liecinātu par Krievijas sabiedrības "brieduma un veselīguma pakāpi".

"Krievija nevēlas ieskatīties savā vēsturē, kurā ir bijuši arī traģiski notikumi, kas bija vērsti uz cilvēku nogalināšanu. Šajā valstī īsti nav uzcelts neviens valstiskas nozīmes monuments, kurš godinātu [totalitārā komunisma] paveikto noziegumu upurus," akcentēja Kalniete, par nepietiekamu nodēvējot faktu, ka Krievijas pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs tikai vienu reizi ir publiski apmeklējis mazākas nozīmes piemiņas vietu.

Krievija arī nesniedz finansiālo palīdzību nevalstiskajai organizācijai "Memoriāls", kura par saviem pētījumiem par totalitārā komunisma perioda noziegumiem, to starp cilvēku nometināšanu gulagā, ir saņēmusi PSRS disidenta Andreja Saharova balvu.

Kopš 1988.gada EP katru gadu piešķir Saharova balvu personām vai organizācijām, kas aizstāv domas brīvību, liecina EP mājaslapā publicētā informācija.

Politiķe uzsvēra, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ļoti daudz ir izdarīts, lai skaidrotu Latvijas vēsturi, tāpēc Eiropai nav problēmas ar Latvijas vēstures izpratni.

Lēmumu ministrs ir pieņēmis, balstoties uz kompetento iestāžu atzinumu par šo abu personu apzinātu nevēlamu rīcību, kas kaitē Latvijas valstij un tās pilsoņiem, informēja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā.

Skandalozais vēsturnieks, sabiedriskā fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Djukos šonedēļ viesojās Rīgā un solījās marta beigās uz Latviju atvest ĀM asi kritizēto izstādi "Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis". Djukovs arī pirms tam aktīvi aizstāvējis savu pozīciju vēstures jautājumos, kas Latvijā tikusi kritizēta.

Arī Simindejs ir fonda "Vēsturiskā atmiņa" pētniecības programmu vadītājs un pazīstams ar izteikumiem, kas vērsti pret Latvijas valsti.