Rīgas zoodārzā šopavasar nogādāti jau trīs pludmalē atrasti roņi

Pirmais pludmalē atrastais pelēko roņu mazulis Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonāca no Vecāķiem 7. martā, bet pēc tam roņu mazuļi nogādāti no Carnikavas un Asariem. Roņu mazulis no Carnikavas Zooloģiskajā dārzā nonāca pēc tam, kad viņš tika atrasts pusotra kilometra attālumā no krasta līnijas, proti, ronēns pats saviem spēkiem bija devies iekšā mežā.

Carnikavā atrastais ronēns ir aptuveni trīs nedēļas vecs un atrašanas brīdī svēra apmēram desmit kilogramus, lai arī šādā vecumā mazuļa svaram vajadzētu būt no 25 līdz 30 kilogramiem.

Uz Zooloģisko dārzu nogādātie roņi tiks uzbaroti, bet vasarā tie tiks atlaisti atpakaļ Rīgas līcī vai Baltijas jūrā. Mazajiem roņiem ir jānomaina apmatojums, jāiemācās pašiem sarūpēt sev barību, kā arī jāsasniedz 40 līdz 45 kilogramu svars, un tikai tad tos var no Zooloģiskā dārza atlaist atpakaļ jūrā.

Līdaka uzsvēra, ka ne vienmēr krastā esošajiem roņiem ir nepieciešama cilvēku palīdzība. Palīdzība roņu mazuļiem nepieciešama, kad tie ir savainoti vai acīm redzami novārguši, nevis vienkārši atrodas pludmalē.

Jau ziņots, ka aizvadītajās brīvdienās pie Mangaļsalas mola tika novēroti vairāki pelēko roņu mazuļi un pieauguši roņi, kuri redzēti gan uz ledus gabaliem, gan peldam jūrā. Kopumā pie Mangaļsalas mola uz ledus izdevies novērot ap 100 roņu, un tā ir pirmā reize, kad tik liels skaits roņu manīts vienuviet uz ledus.

Tik daudz roņu pie Mangaļsalas mola nokļuva ar vēju, bet, mainoties vēja virzienam, ledus gabali ar visiem roņiem atkal aizpūsti prom.

Pagājušā gada ziema un pavasaris bija labvēlīgs pelēkajiem roņiem, kas tiek dzemdēti gan uz ledus, gan Sāmsalas piekrastes saliņām. Šogad ziema un pavasaris ir salīdzinoši siltāks, tādēļ iedzīvotāji daudz vairāk ziņo par liedagā atrastiem roņu mazuļiem, stāstīja Līdaka.

Visnopietnākie draudi roņu mazuļiem ir pastaigā izvestie suņi, tāpēc cilvēki tiek aicināti, vedot suņu pastaigā pa pludmali, tos vadāt pavadā.

Mātes ronēnus ar pienu baro tikai aptuveni četras nedēļas, kamēr tos klāj balta pūka. Pēc tam mazuļus pamet vienus, baltā pūka pakāpeniski izkrīt, un ronēni var sākt patstāvīgu dzīvi ūdenī. Roņu mazuļiem piemīt spēja ilgstoši iztikt bez barības, un šajā laikā ir jāiemācās patstāvīgi ķert zivis.

Ieraugot pludmales smiltīs roņu mazuli, pirms trauksmes celšanas ir jāizvērtē atrastā roņa apmatojums, kondīcija un arī ronēna suga. Ja baltā mazuļa pūka vietām jau izkritusi un redzami pelēkas, gludas ķermeņa segas laukumi, visticamākais, mazulis jau sācis patstāvīgu dzīvi un izrāpojis pludmalē atpūsties. Tad ronēns jāatstāj atrašanas vietā.

Ja ronēns, kaut arī klāts ar baltu pūku, ir apaļīgs, nikni rūc un sver vismaz 15 kilogramus, visticamāk, ka māte viņu baro, un pareizākā rīcība šajā gadījumā būtu steigšus doties prom, lai mazuļa māte nebaidītos nākt krastā.

Ronēna nogādāšana zoodārzā ir pieļaujama vienīgi tad, ja mazulim ir acīm redzami ievainojumi, kā arī mazulis ir ļoti novājējis - pretojas nepārliecinoši, galva izskatās proporcionāli liela un viegli sataustāms mugurkauls. Iedzīvotājiem jāatceras, ka dzīvnieku no dabas izņemt drīkst tikai Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, zooloģiskā dārza vai Avārijas un glābšanas dienesta speciālisti.

Rīgas Zooloģiskais dārzs savā mājaslapā www.rigazoo.lv ievietojis izglītojošu informāciju un pamācību par to, kā rīkoties, ja pastaigas laikā jūras krastā atrasts ronēns.