Izvarotā un mocītā Liene vairs necer, ka vainīgais tiks sodīts

Kāda 2010. gada augusta diena izmainīja visu apmēram 30 gadus vecās Lienes dzīvi, raksta laikraksts „Diena”. Todien Lieni vairākkārt izvaroja viņas kādreizējais draugs, un pēc šī notikuma sieviete dzīvoja pamatīgās bailēs, ka varmāka viņu var uzmeklēt un apdraudēt. Viņa nomainīja dzīvesvietu un darbavietu. Policija lietu izmeklē jau vairāk nekā pusotru gadu, un nav skaidrs, kad to nodos apsūdzības uzrādīšanā.

Tiesa, pēc izmeklēšanas iestāžu teiktā, ilga izmeklēšana parasti tomēr saistīta ar ekspertīzēm un mēnešiem ilgām rindām uz ekspertīzēm. Liene gan uzskata - tā nav īstā atbilde viņas gadījumā. „Esmu ļoti vīlusies un domāju braukt prom. Nevēlos, lai šajā valstī augtu mani bērni,” saka Liene.

Lieni izvaroja viņas bijušais draugs pusotru gadu pēc šķiršanās. Liktenīgajā dienā no rīta viņš piezvanījis, teicis - tūlīt ienāks pie viņas dzīvoklī Rīgā, jo esot viņas darbam noderīgas ziņas. Liene viņu ielaidusi, un faktiski līdz ar šo brīdi diena pārvērtās murgā un viņas dzīvoklis - slazdā.

Vīrietis viņai uzmācies un atraidīts sācis Lieni žņaugt, pēc tam sitis pa seju, vēderu. Drīz viņš pats arī atklājis, ka šai dienai ilgi gatavojies - Liene esot salauzusi viņa dzīvi, tāpēc viņš nolēmis darīt sev galu un pirms tam Lieni vairākkārt seksuāli izmantot un arī sakropļot. Vīrietis bija labi sagatavojies - somā bija virve, steks, nazis un izolācijas lente.

Viņš aizvēris aizkarus, sievietei ar izolācijas lenti sasējis rokas uz muguras un izvarojis. Tālākais abu ceļš todien turpinājās uz kādu vietu netālu no Rīgas, kur vīrietis esot nolēmis darīt pašnāvību. Viņš Lieni pret viņas gribu aizturēja, draudot ar nazi, un viņai bija jāvada mašīna. Nonākuši netālu no galamērķa, vīrietis pašnāvnieciskās domas dzīvē neīstenoja, bet sievieti mežā vēl izvaroja.

Kādā brīdī Lienei izdevies paziņai pa telefonu paziņot par notiekošo. Paziņa par to informējusi policiju, kura piezvanījusi pašam varmākam, viņu vēl vairāk saniknojot. Vakarpusē Lienei izdevies izbēgt, un viņa vērsās policijā.

„Sākumā mani sūtīja no viena iecirkņa uz otru. Policijā smīkņāja, neticēja. Kad noņēmu brilles un parādīju sasisto seju, ieklausījās,” „Dienai” stāsta Liene. Kad uzrakstīts iesniegums, policijas darbinieki atklājuši, ka ekspertīzi tonakt nevarēs veikt. „Teica - eksperts laikam guļ, neceļ klausuli. Protams, pēc tā visa gribēju mājās ieiet dušā, nomazgāties, taču nedrīkstēju līdz ekspertīzei,” atminas Liene. Viņas bijušo draugu pēc nopratināšanas policija palaidusi vaļā, saka Liene. Aizdomās turētajam neprasīja piemērot brīvības atņemšanu kā drošības līdzekli.

Pērn maijā Liene izgājusi melu detektora pārbaudi, un kopš tā laika lietā iestājies klusums. Lienes juriste uzzinājusi, ka šīs ekspertīzes rezultāti nez kāpēc policijā nonākuši tikai šogad februārī. Liene ir neizpratnē, kādēļ lieta tā ievilkusies un kāpēc to uzsāka tikai pēc Krimināllikuma panta par izvarošanu, nevis par personas nolaupīšanu un arī pretdabisku dzimumtieksmes apmierināšanu.

Rīgas reģiona policijas pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis Dienai saka - lietu izmeklē pusotru gadu, jo bija nozīmētas vairākas ekspertīzes. „Tagad lieta nodota prokuratūrai pārbaudē,” viņš piebilda. Uzraugošā prokurore Evija Zariņa norāda – „lieta tiek izmeklēta saprātīgā termiņā”. Iespējams, to jau drīz varēšot policija nodot prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai.

Nekomentējot konkrēto lietu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada - Rozenberga par izmeklēšanas termiņu ilgumu „Dienai” saka, ka tā varētu būt problēma noteiktu kategoriju lietās un īpaši tajās, kur nepieciešamas ekspertīzes: „(Termiņš) atkarīgs no lietas, no policijas darba, noslodzes. Būtu jāanalizē noslodzes izmeklēšanas iestādēs, un noslodzes līmenis būtu jāsabalansē,” Arī krimināltiesību eksperts Andrejs Judins norāda, ka katra lieta ir jāskata ļoti individuāli: „Ja lietu izmeklē, piemēram, pusotru gadu, tam ir vērts pievērst uzmanību, taču tā pateikt uzreiz, ka tas ir pārāk ilgi, tā nevar.”