Vismaz vienu cigareti dienā izsmēķē 40% Latvijas iedzīvotāju

Savukārt 2007.gadā vismaz vienu cigareti dienā izsmēķēja 39% iedzīvotāju, bet 2003. gadā - 36%. Kaut arī vienu cigareti dienā izsmēķē 40% iedzīvotāju, par regulāriem smēķētājiem sevi uzskata tikai 35% Latvijas iedzīvotāju.

Eiropas kontekstā šie rādītāji joprojām ir ļoti augsti. Turklāt pētījuma autori atzīst, ka pēdējos gados veiktie smēķēšanas ierobežošanas pasākumi - akcīzes nodokļa paaugstināšana cigaretēm, smēķēšanas ierobežojumi sabiedriskās vietās - nav spējuši samazināt smēķēšanu iedzīvotāju vidū.

Pētījumā secināts, ka smēķēšana Latvijas iedzīvotāju vidū ir ļoti izplatīta parādība. Tabaku vismaz vienu vai pāris reizes dzīvē ir pamēģinājuši 73% iedzīvotāju, kas ir par 6% vairāk, nekā konstatēts 2007.gadā veiktajā pētījumā. Lielākā daļa - 56% - regulāro smēķētāju vidēji dienā izsmēķē vairāk par pusi paciņas jeb desmit cigaretēm, tai skaitā 9% dienā izsmēķē vairāk par 20 cigaretēm.

Smēķēšana starp vīriešiem ir daudz izplatītāka nekā sieviešu vidū, teikts pētījumā. Par regulāriem smēķētājiem sevi joprojām uzskata vairāk nekā puse - 53% - Latvijas vīriešu darbspējas vecumā, savukārt sievietēm šis rādītājs ir gandrīz trīs reizes zemāks un nepārsniedz 18%.

Pārtraukt smēķēšanu dzīves laikā ir izdevies 22% smēķējošo vai kādreiz smēķējušo iedzīvotāju, savukārt 42% Latvijas iedzīvotāju, kuri patlaban ir vai kādreiz ir bijuši smēķētāji, nekad nav mēģinājuši atmest šo ieradumu. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams aktīvāk informēt sabiedrību par iespējām atbrīvoties no nikotīna atkarības, jo daudzus iedzīvotājus šī informācija joprojām nav pilnā mērā sasniegusi, norāda pētījuma autori. Tāpat jāmeklē jauni veidi, kā iedrošināt smēķētājus atmest šo ieradumu un pārliecināt viņus par smēķēšanas kaitīgumu.

Smēķēšanas pārtraukšanā nozīmīgs faktors ir draugu lokā valdošie smēķēšanas ieradumi. Smēķētājiem, kuriem visi vai gandrīz visi draugi piekopj šo ieradumu, atbrīvoties no smēķēšanas izdodas tikai 9% gadījumu. Savukārt no tiem cilvēkiem, kuriem neviens vai gandrīz neviens no draugiem nelieto tabakas izstrādājumus, atmest smēķēšanu ir izdevies 75% gadījumu.

Lai samazinātu smēķētāju īpatsvaru sabiedrībā un smēķēšanas biežumu, jāstrādā arī pie citu smēķēšanas preventīvo un ierobežojošo metožu attīstīšanas, piemēram, ieviešot iestādēs un uzņēmumos patīkamas atpūtas vietas, kur cilvēkiem pavadīt laiku tā vietā, lai ietu uzsmēķēt, tādējādi piedāvājot alternatīvu kontaktēšanās vietu un mainot pašreizējos ieradumus, secināts pētījumā.

Tāpat nepieciešams ieviest vēl stingrākus smēķēšanas kontroles pasākumus, pasargājot nesmēķējošo iedzīvotāju daļu no pasīvās smēķēšanas radītajiem riskiem. Vēlams arī turpināt vai pat paātrināt akcīzes nodokļa paaugstināšanu cigaretēm un citiem tabakas izstrādājumiem, daļu ieņēmumu novirzot smēķēšanas profilakses un ārstniecības programmu darbības finansēšanai, jauno atkarību ārstēšanas tehnoloģiju apgūšanai un esošo profilakses metožu uzlabošanai

Pētījumā "Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2011" kopumā tika aptaujāti 4500 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem visā Latvijas teritorijā, veidojot reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju izlasi.

Tabakas lietošana ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē, teikts Veselības ministrijas mājaslapā. Atkārtoti pētījumi un apsekojumi pierādījuši tabakas lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību. Cigarešu un arī ūdenspīpes smēķēšana īstermiņā izraisa elpošanas ceļu problēmas, bet ilgtermiņā - vēzi, hroniskas plaušu un sirds slimības, insultu, kā arī traucējumus reproduktīvajā sistēmā.