Šonedēļ jādzenā bļitkotāji un jāsvin čigānu tautas atmoda
Ja Lieldienu svētdienā izdzirdat nekristīgu mūziku un jautrību ne par tēmu, ka no miroņiem ir augšāmcēlies Jēzus Kristus, nekrītiet panikā, jo kāds droši vien svin vai nu čigānu tautas atmodu, vai svētī Budas dzimšanas dienu.
Šonedēļ svētkiem patiešām ir diži iemesli. Lai arī vairums latviešu šo nedēļu saista ar Lieldienu svētkiem un olu krāsošanu, ir arī vairāki nekristīgi līksmes iemesli, kā arī viens ļoti kristīgs iemesls.
Ja uz ūdens vēl kaut kur ieraugāt bļitkotāju, dzeniet viņu prom, lai Ūdens vīrs nesadusmojas un šovasar zvejniekiem nenoskaustu zivis. Daudzi kristieši pirms Lieldienām pasludina, ka gavēnī atturēsies nevis no gaļas kotletēm, bet gan interneta lietošanas. Vismaz šogad tas varētu sadusmot Romas pāvestu, jo tieši ar iepriekšējā pāvesta – Jāņa Pāvila II lēmumu 4. aprīlis tika pasludināts par interneta aizstāvja – svētā Izidora dienu. Šonedēļ arī ķīnieši savā gaumē svin nacionālos kapu svētkus jeb Cinmina svētkus, čigāni atzīmē starptautisko savas nācijas dienu, bet budisti līksmo par dižā Gautama Budas nākšanu pasaulē.
Ūdens vīra vārdadiena (3. aprīlis)
Mūsu austrumu kaimiņi jau kopš seniem laikiem 3. aprīlī ir svinējuši Ūdens vīra (nejaukt ar zodiaka zvaigznāju), upju, ezeru un jūru aizbildņa vārda dienu. Ar Jēzus Kristus ticības izplešanos šie svētki ir visai piemirsti.
Copmaņiem tieši 3. aprīļa pusnaktī ir jāiet pie ūdeņiem un jācienā Ūdens vīrs ar viņa iemīļotajiem gardumiem, jo tieši šajā dienā no ziemas miega mostas Ūdens vīrs, nāriņas un cita ūdens radība. Atkarībā no tā, kāda slāvu ģints dzīvojusi attiecīgajā rajonā, arī ir „klāts” Ūdens vīra vārda dienas galds. Mūspuses ļaudīm droši vien vispieņemamākais būtu Ūdens vīru cienāt ar sviestu, to, sakot maģiskos vārdus: „Lūk, tev, vectētiņ, cienasts! Mīli un žēlo mūsu ģimeni!”, pa karotei vien iemetot ūdens dzelmē. Vienā otrā apgabalā gan slāvu pagāni gan bija visai brutāli. Tur viņi no čigāniem nopirka visvārgāko kleperi un to ieveda tuvējā upē vai ezerā un noslīcināja, domādami, ka tas ir varen patīkams upuris Ūdens vīram.
Ja makšķernieki un zvejnieki 3. aprīlī pielabinās Ūdens vīru, tad viņš šajā zvejas sezonā būs sevišķi vēlīgs – viņiem gaidāms bagātīgs Ūdens vīra nodrošināts loms, kā arī viņi tiks pasargāti no vētrām un jūras slimības.
Aptumšot šos svētkus var vienīgi bļitkotāji. Ja 3. aprīlī kaut kur uz ledus vēl sēdēs zemledus makšķernieks, tad uz lieliem lomiem šovasar nevar cerēt, jo Ūdens vīra vārda dienā ledum ir „jākustas” – jānotiek ledus iešanai.
Interneta aizstāvja Izidora svētki (4. aprīlis)
Kristīgā baznīca nevēlas iesūnot un seko līdzi modernajām tehnoloģijām. Visiem, kuri kaut mazdrusciņ ciena globālo tīmekli, 4. aprīlī pienāktos atzīmēt jauno tehnoloģiju un interneta aizbildņa - Svētā Seviļas Izidora dienu. Tā vismaz uzskata katoļu baznīca.
Svētais Izidors vienmēr skaitījies skolnieku un studentu aizbildnis. 1999. gadā pāvests Jānis Pāvils II oficiāli nosauca Svēto Izidoru par jauno tehnoloģiju un interneta lietotāju aizbildni.
Katoļu svētais – Izidors no Seviļas (560. - 636.) vestgotu Spānijā kalpoja par Seviļas arhibīskapu un kļuva slavens, pateicoties ne tikai savai ticībai Dievam, bet arī mīlestībai uz zinātni un tās popularizēšanai. Svētais Izidors ir autors vienai no pirmajām grāmatām etimoloģijas jomā, viņš pirmais Spāniju iepazīstināja ar Aristoteļa darbiem, bija reformators un personība ar plašu redzesloku. Seviļas Izidors ir 20 sējumu grāmatas „Etimoloģija”, kura tiek uzskatīta par pirmo pasaules enciklopēdiju, autors.
Katoļu baznīca izvēlējusies Seviļas Izidoru par interneta aizbildni, pamatojoties uz to, ka vispasaules tīmeklis ir milzīga cilvēku zināšanu „dārgumu krātuve”. Latvijā šie svētki gan ir zināmi tikai katoļticīgajiem, bet, piemēram, Spānijā tos atzīmē ar plašiem festivāliem, kuri ilgst pat nedēļu.
Tīrības un skaidrības svētki (4. aprīlis)
Lielākā pasaules nācija – ķīnieši 4. aprīlī atzīmē Cinmina svētkus. Tie ir svētki, kuros godina tīrību un skaidrību, jo arī dabā viss liecina par jaunā atdzimšanu – dienas kļūst garākas un prāts priecīgāks.
Šajā dienā pienākas uzvilkt svētku garderobi un ar ievas zariem rokās doties promenādē pa pilsētas ielām un gaisā laist papīra pūķus. Ķīniešiem šai dienā ir vēl viena tradīcija – pastaigāties pa pirmo zālīti. Katrā ziņā arī Latvijā mēs varam ar basām kājām uzkāpt uz pirmajiem izdīgušajiem dīgstiem – kā nekā pērkons jau bija pirms pāris nedēļām (vismaz Rīgā jau noteikti, tas nekas, ka kopā ar sniegputeni) un bērzu sulu laiks arī iesācies, daudzviet arī nodedzināta pērnā zāle un vieta jaunajiem asniem un tīrībai noteikti ir radusies.
Jāteic, ka šajā dienā ķīnieši piemin arī savus aizgājējus, kuriem par godu Cinmina svētkus dēvē arī par Aukstā Ēdiena vai Tīrās Gaismas svētkiem. Šai dienā esot jāiet uz kapiem apciemot nomirušos radiniekus un draugus. Ķīniešu tradīcijā ietilpst kapu apmeklēšanu Cinmina svētkos apvienot ar promenādēm svaigā gaisā, izklaidēm, spēlēm un rotaļām. Šie ir vispārnacionāli ķīniešu svētki, kuros tiek piešķirtas trīs brīvdienas.
Izrādās, ka ne tikai latviešiem ir kapu festivāls – kapu svētki, kuros vienreiz gadā pie aizgājēju kapu kopiņām satiekas un jauki pačalo radi, draugi un paziņas, ka ne tikai mēs iešanu uz kapsētu varam pārvērst par svētkiem. To māk arī ķīnieši! Viņiem tikai šos svētkus ar savu ideoloģiju ir pabojājusi Komunistiskā partija, Cinmina svētkus pasludinot arī par kritušo revolucionāru piemiņas dienu.
Čigānu svētki (8. aprīlis)
Starptautiskā čigānu himna „Gelem, gelem”
Budas dzimšanas diena (8. aprīlis)
Šajā dienā, 8.aprīlī, Kapitalavastu valdnieka Šudhodana ģmenē, kura materiāli bija vairāk nekā labi nodrošināta, pasaulē nāca Sidhārtas princis Gautama. Gādīgie vecāki izmisīgi centušies viņu izolēt no ne visai pievilcīgās tā laika Indijas sociālās realitātes, cerībā, ka dēls ar laiku kļūs par izcilu valdnieku. Tomēr kāda izbrauciena laikā princis redzējis sirmgalvi, slimnieku, līķi un askētu. Tā vietā, lai sāktu lielos daudzumos lietot alkoholiskos dzērienus vai pievērstos vēderdejotāju šovu vērošanai, šis notikums Gautamu pamudināja radīt reliģisku mācību, kuras atpazīstamākie jēdzieni ir nirvāna un reinkarnācija.
Kaut arī svētdien vairums ticīgo Latvijā svinēs Kristus augšāmcelšanos, nevajadzētu aizmirst, ka 8. aprīlī tiek svinēta vēl viena izcila vīra jubileja. Šajā dienā viens no viņiem augšāmcēlās, bet otrs piedzima.
Elmārs Barkāns/ Foto: Bulls Press, Shutterstock, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
