Žurnāls „Rīgas Viļņi” svin 55 gadu jubileju. FOTO
Šajā nedēļā pirms 55 gadiem Latvijas sabiedrība pirmo reizi ieraudzīja drukātu televīzijas programmu, jo iznāca tolaik laikraksta „Rīgas Viļņi” pirmais numurs! Pieredzes bagātākais un apjomīgākais iknedēļas izklaides un TV žurnāls „Rīgas Viļņi” svin 55. jubileju!
„55 gadi kādam Latvijas preses izdevumam ir necerēti garš mūžs, jo katra jauna valsts iekārta nākusi ar saviem izdevumiem, un tā vien liekas, ka „Rīgas Viļņi” ir vienīgie, kam izdevies pārdzīvot visus laikus, saglabājot stabilu un neatkārtojamu vietu Latvijas preses izdevumu klāstā.” Tā jaunākajā numurā raksta žurnāls „Rīgas Viļņi”.
Šodien „Rīgas Viļņi” ir vairāk izdevums televīzijas skatītājiem, piedāvājot vismaz 55 (!) Latvijas un pasaules televīzijas kanālu programmas, iepazīstinot ar ekrāna varoņu gaitām, piedāvājot kultūras afišu un izklaides iespējas, kā arī vērtējot TV jomas sasniegumus ar balvu „Zelta vilnis”. Bet pirmsākums bija citāds…
Jau četras kapeikas!
1957. gada pavasaris Latvijas PSR ļaužu dzīvē nāca ar patīkamām pārmaiņām – no 1. aprīļa Latvijas PSR Kultūras ministrijas Radioinformācijas galvenā pārvalde sāka izdot radio un televīzijas programmu „Rīgas Viļņi”. TV skatītājiem izdevumā bija paredzēts pat savs ievads, kas sākas ar vārdiem: „Tāpat kā radio, prese, kino un teātris, arī televīzija aizvien plašāk ieiet padomju cilvēku dzīves ikdienā!” „Tolaik televīzija vēl bija tikai „bērna autiņos”. Tās sešu dienu programma krievu un latviešu valodā (pirmdienās Rīgas TV vēl neraidīja) bija satilpināma vienā A4 lapā, un vēl pietika vietas ziņām,” stāsta žurnāla galvenā redaktore Ieva Valtere.
Pārlūkojot visus izdevumus bibliotēkā un izdevniecības arhīvā, „Rīgas Viļņu” žurnāliste Ilze Zveja secinājusi, ka „Rīgas Viļņu” koncepcija lielos vilcienos bijusi nemainīga visu padomju laiku. Interesanti, ka 60. gados izdevumā bijusi rubrika „Sociālistiskā darba varoņi”, kurā gozējušies cūkkopji, kolhoza priekšsēdētāji, slaucējas un citi darbarūķi. Bet cena – tā kāpusi, un žurnāls maksājis jau četras kapeikas!
Vieta, kur kļūt par zvaigzni
„Arhīvā pāršķirstot „Rīgas Viļņus”, var atrast arī brīnišķīgas vēstures liecības, kas varbūt pašiem to varoņiem nemaz nav atmiņā – tā 1962. gada 8. janvāra izdevumā kopā ar režisori Hertu Lapsu Radio bērnu ansambļa dalībnieku pulciņā smaida arī pionieris Edmunds Freibergs (tagad Nacionālā teātra režisors). Savukārt ielūkojoties 90. gadu izdevumos, ik pa brīdim gribas pie sevis paironizēt par to, kā skrien laiks – liekas, viss notika vēl nesen, bet vēstures liecības ir neapstrīdamas. Jau pagājuši 10 – 15 gadi, kopš mūs no TV ekrāniem uzrunā Ansis Bogustovs, Baiba Strautmane vai Lauris Reiniks,” secina žurnāliste Ilze Zveja.
„Veidojam TV vēsturi!”
Par nedēļas televīzijas žurnālu mūsdienīgā izpratnē „Rīgas Viļņi” palēnām top no 1997. gada, kad par žurnāla izdevēju kļūst izdevniecība „Rīgas Viļņi”! Tātad šogad svinama dubulta jubileja – 55 gadi pašam izdevumam un 15 gadi izdevniecībai.
Saturs mainās, atklājot katra redaktora rokrakstu, uzklausot lasītāju vēlmes, sekojot līdzi TV gidu attīstības tendencēm citviet, tomēr saglabājot „nacionālās īpatnības” – izvērstākus aprakstus un intervijas.
„Latvieši ir lasītāji arī straujajā 21. gadsimtā. Vēlme lasīt par saviem iecienītajiem ekrāna varoņiem Latvijā, Krievijā, Latīņamerikā vai Vācijā, iepazīt viņu darbu un pavisam cilvēciskas īpašības, uzzināt vairāk par televīziju un radio piedāvājumiem ir arī galvenais dzinulis mums turpināt. Un vēl – esam lepni, ka „Rīgas Viļņi” ir vienīgais televīzijas vēstures veidotājs un glabātājs Latvijā!” ir pārliecināta žurnāla redaktore. Vēlam „Rīgas Viļņiem” veiksmīgus un panākumiem bagātus nākamos 55 gadus!
Kasjauns.lv / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva
