Kūlas ugunsgrēkā gājusi bojā sieviete

Kā informēja Valsts policijā, traģiskā nelaime notikusi Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, pie kādām lauku mājām. Policija noskaidros notikušā apstākļus.

VUGD izsaukumu uz notikuma vietu saņēma plkst.20.12. Pērnā zāle bija degusi aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā, un ugunsgrēks tika nodzēsts jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Apsekojot ugunsgrēka vietu, tika atrasta bojā gājusi 1935.gadā dzimusi sieviete.

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 97 kūlas ugunsgrēki, bet kopumā šogad fiksēti 756 kūlas dedzināšanas gadījumi.

Vakar platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki reģistrēti Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, kur vienā ugunsgrēkā izdeguši 20 hektāri pērnās zāles, bet citā ugunsgrēkā - pieci hektāri, kā arī Daugavpils novada Tabores pagastā, kur kūla degusi septiņu hektāru platībā. Vēl pieci hektāri kūlas vakar izdeguši Limbažu novada Limbažu pagastā.

Trešdien kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas. Plkst.13.07 VUGD saņēma informāciju, ka Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā deg šķūnis un kūla. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka šķūnis jau deg ar atklātu liesmu pilnā 80 kvadrātmetru platībā. Līdzās šķūnim dega arī kūla 400 kvadrātmetru platībā.

Savukārt plkst.15.39 VUGD saņēma informāciju, ka kūla deg Daugavpils novada Kalkūnes pagastā. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka pērnās zāles degšanas platība ir 20 hektāri, turklāt papildus deg arī šķūnis piecu kvadrātmetru platībā.

Plkst.18.40 VUGD saņēma informāciju, ka Stopiņu novadā deg kūla un šķūnis. Kopumā ugunsgrēkā izdega pērnā zāle 5000 kvadrātmetru platībā un šķūnis desmit kvadrātmetru platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas.

Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.