Šonedēļ runāsim ķīniski un svinēsim Romas dzimšanas dienu

Tomēr it īpaši šonedēļ visi ceļi vedīs uz Romu, kur vērienīgi atzīmēs pilsētas dibināšanas gadadienu. Ievērojamu dzimšanas dienu svinēs ne tikai mūžīgā pilsēta Roma, bet arī visa islāmticīgā pasaule, jo kārtējā jubileja pienākusi pravietim Muhamedam. Savukārt islandieši pēc sentēvu tradīcijām sagaidīs Jauno gadu.

Līdz ar pavasara iestāšanos pilnā plaukumā, zied pavasara puķes - un vienas no tām ir prīmulas, kuras īpaši godina Anglijā, kur 19. aprīlī, kādreizējā Lielbritānijas premjera lorda Bikonsfilda (1804 – 1881) nāves dienā, atzīmē Prīmulas dienu.

Diemžēl jaunava drīz vien nomira no diloņa. Bikonsfilds kā piemiņu no viņas kapa paņēma vienu prīmulas ziedu. Kopš tā laika prīmulas zieds kļuva par viņa talismanu.

Briti, kuri godina Bikonsfilda piemiņu, katru gadu 19. aprīlī pie krūts vai pogcaurumā nēsā prīmulas ziedu. Anglijā ir arī nodibināta Prīmulas līga, kurā ir iestājušies ap diviem miljoniem biedru, un kura par savu uzdevumu uzskata turēt cieņā Bikonsfilda – mūsdienu britu konservatīvās partijas tēva – mantojumu un piemiņu.

Interesanti, kas notiktu, ja kāds bariņš latvju jauniešu šo ceturtdien pastaigātos turpu šurpu Rīgas klusajā centrā Apvienotās Karalistes sūtniecības rajonā ar prīmulas ziediem pogcaurumā...? Mūsu policijas šefs droši vien tūlīt izsauktu specvienību, lai sāktu diplomātiskā miera traucētāju izgaiņāšanas operāciju, bet britu sūtnis, visticamāk, prīmulu cienītājus vēsā angļu mierā uzaicinātu iedzert Londonas melno tēju ar pienu.

Kārtējais Jaunais gads un vasaras sākums, šoreiz - islandiešu (19. aprīlis)

Ja vieni svin pavasara plauksmi, citi jau priecājas par vasaras iestāšanos. Lai arī, cik tas dīvaini izliktos, 19. aprīlī vasaras sākumu svinēs Eiropas ziemeļrietumos starp Atlantijas okeānu un Norvēģu jūru „pazudusī” Islande.

Senais islandiešu kalendārs vēsta, ka pirmā ceturtdiena pēc 18. aprīļa ir „Sumarsdag” jeb vasaras pirmā diena. Islandes pagāni šo dienu uzskata par lieliem un priecīgiem svētkiem, jo ir beigusies bargā ziema (senie islandieši gadu iedalīja divos posmos – ziemā un vasarā).

Ievērojot visu tautu un visu kultūru tradīcijas, mēs Jauno gadu varam svinēt teju vai katru nedēļu. Arī šī nedēļa nav izņēmums – senie islandieši par Jaunā gada pirmo dienu uzskatīja ceturtdienu pēc 18. aprīļa.

Arī mēs, latvieši, 19. aprīlī sev varam sarīkot svētkus, piemēram, sagādāt dāvināšanas prieku gan sev, gan citiem. Viena no islandiešu senā Jaunā gada tradīcijām bija savstarpēja apdāvināšanās (mūsdienu izpratnē to varam nosaukt par Ziemassvētku dāvaniņu pasniegšanu). Tikai islandiešiem šīs „Ziemassvētku dāvaniņas” bija vasarīgas – piemēram, tikko dārzā izplaukušu puķu klēpis. Ir taču arī brīnišķīgi Jaunā gada tostu uzsaukt ar tikko tecinātu bērzu sulas glāzi rokā!

20. aprīlī islamticīgie atzīmē musulmaņu ticības tēva, pravieša Muhameda dzimšanas dienu. Jāteic, gan, ka konkrēts viņa dzimšanas datums nav zināms – vieni teic, ka tas ir 20., citi atkal, ka 22. aprīlis. Vieni atkal teic, ka viņš dzimis 570., bet citi, ka 571. gadā. Ir arī musulmaņi, kuri sava pravieša dzimumdienu atzīmē februārī. Tomēr kāda diena jāizvēlas, kad tad īsti svinēt viņa dzimšanas dienu. Un kāpēc, lai tas nebūtu 20. aprīlis? It sevišķi tādēļ, ka vairumā enciklopēdiju, vismaz mūsu platuma grādos pieejamajās, 20. aprīlis ir minēts kā dižā ticības spīdekļa dzimumdiena.

Musulmaņu tradīcijas un svētki absolūtajam latviešu vairākumam ir sveša lieta. Varbūt vienreiz gadā varam pamēģināt nosvinēt šo dzimšanas dienu pēc arābu ticīgo parauga. Sāksim ar pašu elementārāko – pamēģināsim 20. aprīlī atteikties no alkohola un cigaretēm, jo īsteno musulmaņu sabiedrībā tās ir aizliegtas vielas.

Pravieša Muhameda dzimtā pilsētā – svētā Mekas pilsēta

Ķīniešu valodas diena (20. aprīlis)

Apvienoto Nāciju Organizācija rūpīgi seko līdzi visām globālajām tendencēm un tādēļ pirms diviem gadiem – 2010. gadā – nolēma 20. aprīli pasludināt par starptautisko Ķīniešu valodas dienu. Kaut arī Latvijā ķīniešu valoda nav tik populāra kā citviet pasaulē, arī mēs šo dienu godam varam atzīmēt kādā ķīniešu restorānā vai aizbraucot iepirkties uz tirdzniecības centru „Šanhaja” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Varbūt šajā dienā mēģināsim apjaust, ka ķīniešu valoda nav nemaz tik neapgūstams un neuzvarams briesmonis, kā sākumā šķiet. Jā, ķīniešu valodā ir ap 80 000 hieroglifu, bet ikdienas vajadzībām un cilvēciskai saziņai pietiek ar 3000 – 5000 hieroglifiem. Iegaumēsim katru dienu tikai vienu hieroglifu un pēc desmit gadiem mēs jau perfekti varēsim lasīt Ķīnas dienas laikrakstus un interneta portālus!

Līdz nedēļas nogalei vēl varat paspēt līdz Romai un tur kopā ar mūžīgās pilsētas pilsoņiem nosvinēt Romas dibināšanu. Tās dibināšanas dienā – 21. aprīlī simboliski tiek atvērti Romas vārti, pa kuriem aicināti ienākt cilvēki, kuri uz pilsētu atbraukuši no zemeslodes malu malām. Pa pilsētu dodas karnevāla gājieni, visur valda mūzika un prieks.