Annas Rancānes jaunākā dzejas grāmata divās daļās: gan latviski, gan latgaliski
Iznācis latgaliešu dzejnieces Annas Rancānes jaunais dzejoļu krājums „Pylni kārmani dabasu... Bezdelīgu pasts”. Tas ir jau viņas septītais dzejoļu krājums, kurā ievietoti viņas rakstītie 100 jaunākie dzejoļi.
Krājumā dzejoļi ir abās latviešu rakstu valodas tradīcijās - gan latgaliešu rakstu valodā, gan latviešu literārajā valodā. Tam ir arī divas daļas - latgaliski un latviski rakstītā, divi vāki, divi nosaukumi un divas puses.
Tomēr tā ir viena grāmata, ko veidojusi pati autore, izvēloties tekstus, kas šobrīd liekas visbūtiskākie sarunā ar savu lasītāju, dzejas valodā vēstot par mūsu laiku un mūsdienu Latviju un iepriekš rakstītos tekstus ievijot kā bijušā laika citātus - sava un tautas spēka un vājuma zīmi.
Anna Rancāne latgaliešu autora sajūtu definē šādi: „Nav viegli būt latviešu rakstniekam, kas raksta vienlaikus abās latviešu valodas formās, viena no kurām ir oficiāli pieņemta, bet otra bijusi ilgāku laiku aizliegta, zināmā mērā slepena, neoficiāla.”
Grāmata ir mēģinājums reizē nošķirt, reizē saaudzēt abas šīs valodas un literatūras puses, cenšoties sazināties ar citu, labāku pasauli - lai tās būtu bērnības atmiņas un mātes kā sargātājas, aizgādnes tēls vai sapnis par Latviju un skumjas par nenotikušo un notikušo.
Latgaliskajā krājuma daļā „Pylni kārmani dabasu" ievietoti kā jauni, tā iepriekš publicēti dzejoļi, kas nu pieejami vienkopus - tā ir līdz šim plašākā dzejnieces latgaliski rakstīto dzejoļu kopa vienuviet, savukārt „Bezdelīgu pasts" ļauj iepazīties ar pašiem jaunākajiem Rancānes tekstiem.
Grāmatā līdzās sadzīvo gan Rancānes dzejai raksturīgais smalkums un garīgums, gan skarbas mūsdienu Latvijas reālijas - „sliedes debesīs, putnu ceļi un stacijas”, „projām vedošie neceļi, krustceļi”, „vacūs sātu izstuodis, bolku bibliotekys” ar iekodētu DNS informāciju un tamlīdzīgi, bet pāri visam vēlējums: „Dvēselīt, circenīt, apstājies, netrako, / Gan jau vēl paspēsi rīt, / Pa-va-sa-ras bezvārda domas / Vārdā nosaukt / Un sasildīt.”
Dzejoļu krājumu izdevusi biedrība „Latgolys Studentu centrs”. Grāmatas latviešu daļas redaktore un korektore ir Sigita Kušnere, latgaliešu daļas - Ilze Sperga. Vāku māksliniece un maketētāja Iveta Zāģere. Grāmatas prezentācija ar autores piedalīšanos gaidāma maijā Rīgā un citviet Latvijā.
Dzejniece ir dzimusi 1959. gada 12. jūnijā Ludzas rajona Miglinieku pagasta Liuzinīkos, bet šobrīd dzīvo un strādā Rēzeknē.
