Saeima atbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada

Par minētajiem likuma grozījumiem nobalsoja 48 deputāti no "Vienotības", Zatlera Reformu partijas, Nacionālās apvienības un neatkarīgo deputātu frakcijām, bet pret bija 39 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas centra" (SC) frakcijām.

Priekšlikumi likumā "Par valsts pensijām" uz otro lasījumu iesniedzami līdz 7.maijam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Andrejs Klementjevs (SC) un vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti sagatavoto likumprojektu nosauca par sasteigtu un nepārdomātu, aicināja to neatbalstīt un atgriezt skatīšanai komisijā, ļaujot priekšlikumus ar uzlabojumiem iesniegt pirms likumprojekta tālākas virzības.

Valdības un Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi pensijas likumā paredz 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ‒ par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā pēc 1952.gada 1.janvāra.

Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši laikā pēc 1954.gada.

No 2014.gada iecerēts palielināt arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada ‒ līdz 20 gadiem.

No 2014.gada paredzēts pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

Pret pensijas vecuma paaugstināšanu jau no 2014.gada iebilst Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas centra" un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas, kas atbalsta pensijas vecuma paaugstināšanu sākt no 2016.gada par trim mēnešiem, sasniedzot 65 gadus 2026.gadā.

Scenāriju par vecuma paaugstināšanu no 2016.gada atbalsta arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Pensionāru federācija un vairākas atsevišķas arodbiedrības, kas uz otro un trešo lasījumu paudušas gatavību iesniegt savus priekšlikumus. LBAS vadītājs Pēteris Krīgers trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja – virzot apstiprināšanai valdības atbalstīto plānu par pensijas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, tiks organizētas un sagaidāmas arī protesta akcijas.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta pensijas vecuma paaugstināšanu jau no 2014.gada.

Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs un Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Arvils Ašeradens ("Vienotība") trešdien sīki klāstīja LM redzējumu par pensijas likuma izmaiņām. Viņš uzsvēra, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir būtiska, jo, to neveicot, ap 2030.gadu būs aptuveni 1,44 miljardu latu liels sociālais deficīts, turpretī, ieviešot pensijas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, 2030.gadā tas rezultēsies sociālā budžeta rezervē 1,43 miljardu latu apmērā. Šie līdzekļi būs izmantojami, piemēram, mazo pensiju paaugstināšanai.

Pensijas vecuma paaugstināšana esot teju visu Eiropas valstu darba kārtībā, un Latvijas scenārijs neesot nekas unikāls, norādīja ministrijas pārstāvis. Tiesa, piemēram, pārējās Baltijas valstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā – pensijas vecuma paaugstināšana līdz 65 gadu vecumam iecerēta līdz 2026.gadam, nevis 2020.gadam, kā paredzējusi Latvijas valdība.

BNS, Foto: shutterstock.com