Pavasaris nav labākais laiks nebrīvē dzimuša lāča klaiņojumiem pa mežu
Pavasaris nav labākais laiks, lai nebrīvē dzimis lacis varētu klaiņot pa mežu, jo šajā laikā lācim mežā ir grūti atrast sev barību.
Kā pastāstīja Zooloģiskā dārza atbalsta biedrība priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi, kad no Līgatnes dabas takām izmuka lācene Made, šoreiz lācim mežā klājas grūti, jo ir problēmas ar barības sameklēšanu. Iepriekš Made no sava voljēra aizgāja pagājušā gada augustā, kad mežos bija sēnes un ogas, bet māju dārzos āboli.
Made ir Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzimis lācis, kas savulaik nogādāta uz Līgatni. Lācis ir pieradis, ka viņam ēdienu dod cilvēks, tādēļ agri vai vēlu tas meklēs ceļu pie cilvēkiem, pieļāva Līdaka.
Made, kas visu savu līdzšinējo dzīvi nodzīvojusi nebrīvē, viena pati, bez cilvēku palīdzības vairs izdzīvot nevar, jo lācim nav tie nepieciešamie fiziskie dotumi, kādi ir brīvā dabā dzīvojošajiem lāčiem, lai tie paši sev sameklētu barību. Lācis ir visēdājs, proti, viņš ēd gan medu, gan skudras un zivis, līdz ar to viņš ir ļoti gudrs un prot pielāgoties dažādām situācijām, lai dabūtu sev pārtiku.
Lai arī izbēgusī Made vēl nav badā, jo lāčiem, kā jau lieliem dzīvniekiem, ir uzkrātas barības rezerves, viņa jūt izsalkumu, kas dzīvnieku mudinās tuvoties pieejamajai barībai. Lācis pēc savas būtības ir darbīgs dzīvnieks, tādēļ gan nebrīvē, gan arī brīvā dabā dzīvojošie lāči ikdienā atrod dažādas nodarbes. Ja brīvā dabā dzīvojošie lāči mežā meklē barību, tad nebrīvē mītošajiem lāčiem ir citas nodarbes, un viņus interesē tas, kas atrodas aiz viņu pārredzamā lauka. Tomēr tad, kad šāds lācis ir aizgājis jau tālāk par savu ierasto pārredzamo lauku, viņš kļūst nedrošs un bikls, jo ir ieklīdis svešā vietā, vēstīja zoologs.
Pēc Līdakas teiktā, savvaļā dzīvojošu lāci cilvēkam mežā var nākties sastapt tad, kad gan cilvēks, gan lācis ir aizņemti ar sēņu un ogu lasīšanu, jo abi ir bijuši pārāk iegrimuši savā nodarbē, lai pamanītu, ka tuvumā ir vēl kāds. Lai izvairītos mežā no sastapšanās ar dzīvniekiem, cilvēki var dungot pie sevis kādu dziesmu vai arī radīt kādus citus trokšņus, kas aizbiedētu dzīvniekus.
Viņš uzsvēra, ka Līgatnes dabas taku zvērkopei Velgai Vītolai ir pietiekami labas zināšanas un pieredze, lai mēģinātu Madi aizvilināt atpakaļ mājās.
Jau ziņots, ka lācene savu voljeru pameta 22.aprīlī laika posmā no plkst.18 līdz plkst.18.30. Made izraka dziļu bedri zem lāču mītnes iežogojuma.
Šodien ap dienas vidu lācene redzēta kādas dabas takām tuvējas mājas pagalmā. Viņa jau ir ēdusi zvērkopju izlikto barību, bet atkal iebēgusi mežā.
LETA
