Šonedēļ atcerēsimies pionieru laikus un cīnīsimies pret homofobiju

Gruzijas valdnieces Tamāras svētki (14. maijs)

Gruzijā 14. maijā svin nacionālos svētkus - valdnieces Tamāras (1166 – ap 1209/1213) svētkus. Valdnieces Tamāras valdīšanas laiks pazīstams kā zelta laikmets Gruzijas vēsturē. Viņa bija ļoti dievbijīga un turpināja sava vectēva Dāvida III Celtnieka iesākto darbu, sekmēja plašu Kristus ticības izplatīšanos, dievnamu un klosteru celtniecību. Valdniece arī samierināja tā laika gan iekšējos, gan ārējos Gruzijas ienaidniekus un nodibināja Gruzijas politisko varenību visā Mazāzijā.

Gruzijā joprojām ir saglabājusies senā alu pilsēta Uplistsikhe, kas ir daļēji dabas, daļēji cilvēku veidota. Tajā ir atrodams arī Tamāras kaps.

Gruzijas pareizticīgo baznīca Tamāru pasludinājusi par svēto, un viņas diena tiek svētīta 14. maijā. Vienlaikus Tamāra tiek uzskatīta arī par Gruzijas sievietes skaistuma etalonu.

Gruzijas valdniece Tamāra

Cīņas diena pret homofobiju (17. maijs)

Tā kā Rīga gatavojas praidam un emocijas ir pārāk sakarsētas, varbūt derētu nomierināties un 17. maijā, kad pasludināta Vispasaules diena cīņai pret homofobiju, nevis ņemt rokās šķēpus, bet gan atcerēties, ka homofobija nav nekas labs. Šķiet, daudzi nav pamanījuši, ka jau 1990. gada 17. maijā Pasaules Veselības organizācija homoseksualitāti svītroja no psihisko saslimšanu saraksta un paziņoja, ka homoseksualitāte nav slimība vai perversija.

Starptautiskajā dienā pret homofobiju ikviens aicināts cienīt dažādas dzimumorientācijas cilvēku tiesības un izbeigt diskrimināciju un vardarbību homofobijas dēļ. Īpaša prethomofobijas diena 17. maijā tika izsludināta pavisam nesen – pirms deviņiem gadiem, 2003. gadā. Pēc diviem gadiem – 2005. gadā Rīgā jau notika pirmais praids, kas lika domāt, ka cilvēku sapratne un tolerance varētu būt progresējusi, tomēr tā nav noticis. 17. maijs ir īstā diena, lai padomātu, kāpēc ir tā, kā ir, un ko varētu darīt, lai mēs nekarotu viens ar otru.

Pionieru diena (19. maijs)

19. maijs, ja ne svētku, tad vismaz saulainās bērnības atmiņu diena, ir visiem vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, kuriem skolas solu iznāca deldēt padomju Latvijā.

Kā nekā visi, kuri skolā gāja padomju okupācijas laikā, brīvprātīgi spiestā kārtā bija pionieri. Viņi atceras, ka 19. maijs ir pionierijas diena, jo PSRS 1922. gada 19. maijā nodibināta pionieru organizācija. Sākumā tā tika nodēvēta leģendārā vergu sacelšanās vadoņa Spartaka vārdā, bet 1924. gadā pēc Ļeņina nāves pionierus nodēvēja par jaunajiem ļeņiņiešiem. Pionieros nācās stāties visiem padomju bērniem no deviņu gadu vecuma. Izbēgt no šīs organizācijas varēja tikai nelabojami huligāni, retās reizēs arī reliģisku apsvērumu dēļ.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados īpaši aktīvi pionieri 12 – 13 gadu vecumā jau tika „iesvētīti” par vecākajiem pionieriem. Pašlaik oficiāla pionieru organizācija valsts līmenī pastāv tikai Baltkrievijā un Latvijas jaunākā paaudze jau aizmirsusi, ka kādreiz ar vārdu „pionieris” saprata ne tikai pirmatklājēju, bet arī „politizētus bērnus”.

Jautrie PSRS pionieri

Krievu krāsns diena (19. maijs)

Mūsu lielajā kaimiņvalstī katru gadu 19. maijā svin visnotaļ omulīgus svētkus – Krievu krāsns svētkus.

Krāsni senos laikos krievu sādžās dēvēja par „barotāju”, kas gan pabaro, gan sasilda, gan izārstē. Jāteic, ka arī Latvijā krievu krāsns nav sveša. To var ieraudzīt ne tikai Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bet arī daudzās vēl saglabājušajās „veco laiku” Latgales sētās. Tāpat daudziem krievu krāsns tēls saistās ar bērnības atmiņām, kad bijām iegrimuši krievu tautas pasaku tēlos un „pēc līdakas pavēles” ar Ivanušku apceļojām Krievijas āres.

Vēsture gan klusē, kāpēc Krievijā tieši 19. maijā svin Krāsns dienu. Tagad daudziem šīs dienas svinēšana nav arī aktuāla, jo krāsni nomainījušas gāzes vai elektriskās plītis un apsildāmās grīdas. Tomēr par godu senajai krāsnij mēs sestdien varam izcept pīrāgus vai uzvārīt putru pēc vecmāmiņas vecajām receptēm.

Juristu un advokātu svētības diena (19. maijs)

Advokātiem, juristiem un notāriem nav viegla dzīve. Varbūt viņi ir pārticīgi, bet ar svētību viņiem ir tā sliktāk. Visi, kam nav slinkums, karo ar juristiem, kuri vienmēr atrodas kādas karojošās puses ierakumos un nemitīgi atvaira ienaidnieka raidītos šāviņus. Tāpēc svētība viņiem nenāktu par ļaunu.

Varbūt, ka arī Latvijas tiesību zinātņu vīri 19. maijā var pievienoties saviem franču kolēģiem un nosvinēt svētā Īva no Kermantēnas dienu.  Īvu no Kermartēnas (1253 – 1303) katoļu baznīca ir pasludinājusi par visu juristu aizbildni.

Īvs 1267. gadā iestājās Parīzes universitātē, kur studēja jurispudenci. Pēc studijām viņš kāpa pa karjeras kāpnēm un jau 1284. gadā kļuva par Bretaņas bīskapijas galveno tiesnesi. Viņš ne tikai baznīcu aizstāvēja pret laicīgās uzbrukumiem, bet arī iestājās par visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem, tā iegūstot slavu kā „nabago advokāts”. 1303. gada 19. maijā viņš mira un šajā dienā tiek atzīmēta arī visu juristu aizbildņa diena.

Elmārs Barkāns/ Foto: Edijs Pālens/ LETA, Baiba Aperāne/LETA, Shutterstock, EPA/LETA