Cilvēki internetā visvairāk lamājušies 16.martā un pēc lācenes Mades nošaušanas

Pētījumā analizēti komentāri no pagājušā gada septembra līdz šā gada maijam.

Viens no pētījuma autoriem Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes mācībspēks Klāvs Sedlenieks norādīja, ka iedzīvotāji uz Mades epopeju raudzījušies ļoti emocionāli, jo lācene uztverta teju par cilvēku.

"Mades gadījumā pamatā bija agresīvs akts ‒ tika nošauts kāds, ar kuru bija acīmredzamas emocionālas saiknes publikai, līdz ar to visa tā šūmēšanās notika. Lācenes Mades gadījumā tika pieminētas cilvēktiesības, respektīvi, lācene tika skatīta gandrīz jau kā cilvēks, respektīvi, viņai ir vārds, viņa ir personība, un bija iepriekšējie pasākumi, kad dzīvnieks izmuka. Līdz ar to cilvēki ļoti emocionāli skatījās uz to visu, kas notika, ‒ bija ļoti mīļi, lācene izmukusi, un tad ņem un nošauj," paskaidroja Sedlenieks.

Savukārt 16.marts tradicionāli izraisa dažādas diskusijas, turklāt šī diena ir saistīta ar militāriem notikumiem, kas ir ļoti būtiski, norādīja Sedlenieks.

Pētniekam gan ir grūti atbildēt, kāpēc tādi šķietami jutīgi datumi kā 9.maijs vai valodas referendums 18.februārī nav izraisījis daudz agresīvu vārdu komentāros. "Tas ir interesants jautājums, acīmredzot 9.maijs, izskatās, ir kaut kā mazāk militarizēts," minēja pētnieks.

Pētnieki arī secinājuši, ka interneta komentāros biežāk lietotie lietvārdi ir "valsts" un "Latvijas". Vārds "Latvijas" lietots izteikti negatīvā, kritizējošā, nosodošā kontekstā, savukārt "valsts" lietots mazāk negatīvā, bet vairāk pozitīvā vai neitrālā kontekstā.

"Es skaidri nezinu, kāpēc visbiežāk lietotie. Mans skaidrojums par to ir, ka acīmredzot cilvēkiem šīs lietas ir ārkārtīgi svarīgas un tās ir svarīgākas par pensijām, bezdarbu un citām tēmām. Tās tiek pieminētas visdažādākajos veidos, un parasti tas ir negatīvā kontekstā. Varbūt šādi mēģina kaut kā izteikt savu korekciju negatīvam notikumam," klāstīja Sedlenieks.

"Agresivitātes indekss" tika atklāts 2011.gada 16.novembrī – Iecietības dienā. Projekts ir veiksmīgs zinātnieku, Tiesībsarga biroja un Frīdriha Eberta fonda sadarbības kopdarbs, ar kuru iespējams uzraudzīt interneta portālu komentāros pausto neiecietību.

Projektā ir iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes mācībspēki – Sergejs Kruks, Anda Rožukalne, Klāvs Sedlenieks, Ruta Siliņa un Ilva Skulte, kā arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta galvenais pētnieks Normunds Grūzītis.