Uz Īriju aizbraukušie baltieši Latvijai un Lietuvai ir neatgriezeniski zaudēti
No Latvijas un Lietuvas uz Īriju izceļojošie baltieši savai tēvzemei ir zaudēti, uzskata Latvijas krievu žurnāliste Karina Košeleva, kura pati pirms astoņiem gadiem labākas dzīves meklējumos emigrēja uz Īriju.
Īrija kļuvusi par mājvietu daudziem desmitiem tūkstošu ekonomisko emigrantu no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Tieši izceļotāji no šīm trim valstīm veido lielāko daļu Īrijas austrumeiropiešu kopienu. Atšķirībā no lietuviešiem, latvieši gan nav tik vienoti, teic Košeleva. Īrijas latvieši pat mācās lietuviešu valodu, lai savā starpā varētu komunicēt ar saviem „bēdubrāļiem” no Austrumeiropas. Līdzās krievu valodai, arī lietuviešu valoda ir kļuvusi par austrumeiropiešu kopienas starpnacionālās saziņas valodu. Košelova ar saviem iespaidiem par izceļotāju no Baltijas valstīm dzīvi Īrijā stāsta Krievijas informācijas aģentūrai „Regnum”. Lūk, dažas viņas atziņas:
Lietuviešu valoda sāk aizstāt krievu valodu
Izceļotāju no Baltijas valstīm saziņas valoda, ir krievu, saka Košeleva. Tomēr to sāk aizstāt – krievi un latvieši Īrijā sākuši mācīties lietuviski, lai varētu sazināties ar saviem likteņbiedriem no kaimiņvalstīm.
„Labāk vai sliktāk krievu valodu zina visi izceļotāji no Baltijas valstīm, kuri ir vecāki par 25 gadiem. Krievu valoda kļuvusi par galveno saziņas valodu viņu starpā. Tajā pašā laikā diezgan populāra ir arī lietuviešu valoda, tādēļ lietuviski mācās arī krievi un latvieši. Latviski latvieši runā vienīgi savā starpā. Principiāli latvieši sarunās ar tiem, kuri nemāk latviski, lieto tikai angļu valodu.
Zinu arī citus gadījumus. Piemēram, kāda jauniete, kura nezināja krievu valodu, atbraucot uz Īriju, to iemācījās, lai varētu ar savu draugu no Krievijas runāt viņa dzimtajā valodā. Jaunatne tomēr pārsvarā savā starpā runā angliski, sevišķi tie, kuri mācās īru skolās. Angliski runājošs bērns – turklāt vēl ar īru akcentu - vecākiem, kuri paši neprot angliski, ir traģikomisks gadījums,” stāsta Košeleva.
Uz Īriju pārved savus vecākus un vecvecākus
Viena no pēdējā laika tendencēm Baltijas emigrantu vidē ir tā, ka pirms vairākiem gadiem uz Īriju pārcēlušies cilvēki, tagad, kad ir iekārtojušies jaunajā mītnes zemē – atraduši darbu, iegādājušies mājas, nokārtojuši sadzīves jautājumus, pie sevis no dzimtenes pārved ne tikai savus laulātos draugus un bērnus, bet arī vecākus.
Īrijā dzīvojošiem bērniem un mazbērniem tādējādi ir daudz vieglāk parūpēties par saviem vecākiem, uzsver Košeleva.
Sava republika svešumā
Tos, kas savulaik ir aizbraukuši uz Īriju, tagad vairs pat ar pletni nevarēs atdzīt uz tēvzemi, jo nu viņi Īrijā ir „apauguši” ar īpašumiem, darbu, ģimenēm un draugiem.
„Sākumā naudas visiem bija ļoti maz, nācās vairākiem kopā īrēt mājas un dzīvot lielos kolhozos. Vienīgais automobilis gāja no rokas rokā. Tagad cilvēki ir adaptējušies, ieguvuši jaunus mājokļus, ģimenes un auto, sadraudzējušies ar vietējiem.
Tomēr tautieši turpina cieši kontaktēties savā starpā. Pirmām kārtām tas izpaužas kā palīdzība darba meklējumos. Tāpat arī pakalpojumu – sākot no autoservisa līdz manikīram – meklē pie savējiem. Frizieris, zobārsts, florists, konditors, pat gaļas veikala pārdevējs ir nodrošināts ar klientiem – saviem tautiešiem. Tas saistīts ar to, ka klientam nav jāpārvar valodas barjera, un to, ka mums joprojām šķiet, ka dzimtenē zāle ir zaļāka un piens baltāks. Tomēr uz tēvzemi mūs pat ar pletni nevarēs aizdzīt.
Zinātnieki saka, ka pilnīga asimilācija parasti notiek trešajā paaudzē. Tomēr, ja runājam par uz Īriju aizbraukušajiem jāsaka, ka viņu atvases, kuras jau ir dzimušas šeit, principā ne ar ko neatšķiras no vietējiem iedzīvotājiem. Ja nu vienīgi viņiem vārdi ir tādi svešādāki… Jāteic, ka uz Īriju pārcēlusies jaunatne Baltijas valstīm ir zaudēta. Tas ir simtprocentīgi,” stāsta Košeleva.
Latvieši tomēr arī atgriežas no Īrijas (LTV Panorāma)
