Valsts prezidents neatbalstītu PVN likmes samazināšanu pārtikai

LTV raidījumā "Prese klubs" Bērziņš sacīja, ka piemērojot pazemināto PVN likmi pārtikai tiktu veicināta lielāka to ieplūšana no ārvalstīm un bremzētu vietējo ražotāju produktu pieejamību Latvijas tirdzniecības vietās.

"Kopumā Latvijas iedzīvotāji sajutīs PVN likmes samazinājumu, bet pēc manām domām to nevajadzētu piemērot pārtikas produktiem. Valdības spertie soļi nodokļu samazināšanas jomā ir pareizi un tālejoši, tādējādi panākot Eiropas vidējo līmeni nodokļu politikā," sacīja Bērziņš.

Jau ziņots, ka PVN likme no 1.jūlija tiks samazināta par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, to paredz šodien Saeimā kā steidzami otrajā un galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par PVN.

PVN likmes samazināšana no 22% līdz 21% no šā gada 1.jūlija šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus latu. Tomēr Finanšu ministrija (FM) sagaida, ka šā gada budžeta likumā apstiprinātais ieņēmumu plāns tiks izpildīts, ko nodrošina sasniegtā pārpilde gada pirmajā ceturksnī. Aprēķinos iekļautas prognozējamās patēriņa pozitīvās izmaiņas, norāda FM.

Ministrija skaidro, ka likuma par PVN grozījumu mērķis ir samazināt PVN standartlikmi, lai tuvinātu PVN likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm, kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem.

Patlaban Lietuvā PVN standartlikme ir 21%, Igaunijā - 20%.

FM norāda, ka prognozējams patēriņa pieaugums šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados, līdz ar to varētu palielināties ieņēmumi valsts budžetā, kas daļēji kompensētu ar PVN standartlikmes samazināšanu saistīto potenciālo ieņēmumu samazinājumu.

FM arī atzīmē, ka PVN standartlikmes samazināšana varētu būt viens no apstiprinājumiem Latvijas iziešanai no ekonomiskās krīzes. Nodokļu sloga samazināšana varētu mazināt inflācijas ietekmi, veicināt patēriņa pieaugumu un pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbību.

LETA