Ekspolitiķa Aināra Šlesera priedēm uzbrucis sešzobu mizgrauzis
Ekspolitiķa Aināra Šlesera Jūrmalas īpašumā augošajām priedēm uzbrucis mizgrauzis, kas arī izraisījis koku nokalšanu, par ekspertīzes rezultātiem informēja Valsts meža dienesta preses sekretāre Selva Šulce.
Dienestā vērsās Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB), kuras pārstāvji bija pamanījuši, ka ekspolitiķa īpašumā, kurš jau ilgstoši mēģina panākt apbūves atļauju, nokaltušas 15 priedes. Biedrība lūdza ekspertiem noteikt priežu nokalšanas iemeslus.
Šulce norādīja, ka Valsts meža dienests ir apsekojis mežaudzi Upes ielā 1a un konstatējis, ka 0,07 hektāru platībā ir nokaltušas deviņas priedes, bet vēl piecu priežu vainagi ir skraji, kas liecināja par iespējamu šo koku veselības pasliktināšanos.
"Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā arī ir izraisījis koku nokalšanu," par secinājumiem pavēstīja Šulce.
Šlesera īpašuma kokos kaitēklis iemitinājies, visticamāk, no apmēram triju kilometru attālumā esošās platības, kur 2008.gadā bija ugunsgrēks, un iespējams, ka kaitēklis savairojies plašajā degumā, kas ir apmēram 14 hektāru platībā. Vārguļojošās un nokaltušās priedes no degušās platības netika izvāktas līdz pat 2011.gadam, tas veidojās par labu bāzi koku kaitēkļiem, līdz ar to galotņu sešzobu mizgrauzim bija iespēja savairoties un pēc tam apdraudēt veselās apkārtnē esošās priedes.
Pagaidām tikai pieņēmumu līmenī vides eksperti skaidro, ka tieši Šlesera īpašumā augošajām priedēm kaitēkļi uzbrukuši, jo priedēm ir apzāģēti sausie zari. Iespējams, ka zāģēšanas laikā izdalījusies sveķainā viela ir pievilinājusi kaitēkli vai arī kādi citi stresa faktori ir izraisījuši koku vīšanu, kas arī veicina vielas – terpēna – izdalīšanos, ko kaitēklis sajūt. Skaidrību šajā lietā varētu ieviest Augu aizsardzības dienesta veiktās augsnes un koksnes analīzes.
Speciālisti uzskata, ka pašlaik svarīgi ir pievērst uzmanību tam, vai vēl citās vietās Jūrmalas pilsētā nav novērojama priežu kalšana, jo konkrētais kaitēklis, ja tas ir savairojies, ir pietiekami agresīvs.
Latvijā galotņu sešzobu mizgrauža pastiprināts kaitējums konstatēts kopš 2002.gada. Sākumā tika novērotas atsevišķu nokaltušu koku grupiņas, bet 2008. un 2009. gadā šā kaitēkļa bojātās audzes jau bija jānocērt kailcirtēs apmēram 15 hektāru platībā.