Edgars Zveja: "Rīgas ūdeņi atkal būs brīvi un zivīm bagāti"

Noteikumi nav pārskatīti kopš 90.gadiem un šobrīd, piemēram, Daugava ir kļuvusi par neizbraucamu upi, jo to ir okupējuši rūpnieciskie zvejnieki, informē TV žurnālists un LMA aktīvists Edgars Zveja.

Daudz problēmu saskatīja arī citi neformālās tikšanās dalībnieki – Rīgas pašvaldības policija un vides inspektori. A.Ameriks izrādīja ieinteresētību kopīgiem spēkiem risināt samilzušās problēmas un uzdeva Rīgas domes amatpersonām un ,,LMA” izveidot darba grupu, kurā piedalītos speciālisti no nozarēm, kuras ir iesaistītas ūdenstilpju apsaimniekošanā, uzraudzībā un lietošanā.

Nesen notika pirmā darba grupas sēde, kurā piedalījās daudzu valsts, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Uz Rīgas domes un ,,LMA” aicinājumu atsaucās pārstāvji no vides inspekcijas, municipālās policijas, CSDD, zinātnieki no BIOR, kā arī pārstāvji no Makšķernieku organizāciju sadarbības padome (MOSP).

Makšķernieku organizācijas uzskata, ka galvenās problēmas ir saistītas ar rūpnieciskās zvejas murdiem Daugavā, kas tiek izvietoti haotiski, to ir pārāk daudz, un licences cena, kuru zvejnieki maksā pilsētai, ir neadekvāti zema. Piemēram, lielākajā zivju migrācijas ceļā Buļļupē, kura savieno Lielupi ar Daugavu, stāv 8 murdi, ar kuriem, pēc neoficiālām ziņām, tiek izķertas ap 50 tonnām zivju. Licences cena ir 170 Ls. Tas ir klaji negodīgi, uzskata makšķernieki, jo šādu maksu valsts kasē iemaksā 17 makšķernieki, nopērkot gada karti. Makšķernieki uzskata, ka Rīgā ir ap 50 000 copmaņu, kuri bieži makšķerē Rīgas ūdenstilpēs, bet viņu iespējas stipri ierobežo rūpnieciskie murdi, kuri tiek izvietoti ,,zivīgākajās” vietās un pēc noteikumiem  makšķernieks tiem nevar tuvoties 50 m.

„”Karogotā Daugava” – tā tiek saukta mūsu pilsētas galvenā upe, kura pateicoties haotiski izvietotajiem murdiem ir palikusi ar laivām gandrīz neizbraucama, bet tumšajā laikā pat bīstama,” norāda makšķerēšanas entuziasts E.Zveja

Viņš joko, ka, spriežot pēc uzvārda, viņam nav nekas pret rūpniecisko zveju un svaigas zivis pilsētniekiem ir vajadzīgas, taču ar esošo murdu daudzumu un izvietojumu Daugavā un Buļļupē, zivis Rīgā tiek vienkārši izkāstas nepieņemamos apmēros, tiek slēpti nozvejas apjomi un notiek to nelegāla tirdzniecība. Rezultātā pilsēta un valsts nesaņem nodokļu maksājumus, bet Daugava ir pārvērtusies par laivu un atpūtas kuģīšu neizbraucamu upi, kur makšķerniekiem vispār nav ko darīt.

Līdz ar to Latvijas makšķernieku organizācijas redz šādu risinājumu: par 20% samazināt murdu skaitu Daugavā, noteikt to izvietojumu aiz vanšu tilta, bet zivju migrācijas ceļā Buļļupē tos aizliegt vispār, ieviešot licencēto makšķerēšanas zonu.

Tiek piedāvāts mainīt esošo kārtību rūpnieciskās zvejas licenču piešķiršanā, jo šobrīd murdu vietas tiek nodotas mantojumā, bet tā vietā ieviest izsoles uz murdu vietām. Tas gan veicinās brīvu konkurenci un vienlaikus ierobežos rūpniecisko nozveju, gan palielinās ieņēmumus Rīgas budžetā.

Savukārt šos pašvaldības ieņēmumus varēs novirzīt laivu bāzu izveidošanai Juglas ezerā un Ķīšezerā, kā arī izveidot laivu un kuteru ielaišanas vietas. „Tas ir absurds! Deguna galā ir tik daudz zivju un ūdens platību, bet rīdzinieki spiesti braukt makšķerēt simtiem kilometrus ārpus Rīgas, lieki tērējot naudu un izvedot to uz citām pašvaldībām”, spriež žurnālists.

Rīgas pašvaldības policijas un CSDD pārstāvji pievērsa uzmanību zīmju un norāžu trūkumam Rīgas ūdenstilpēs, kas bieži rada haosu un neizpratni ūdenstransporta lietotāju vidū. Ir nepieciešami zīmju papildinājumi Daugavā, kā arī tiltu apgaismojums Juglas ezerā. Arī murdu apzīmējumiem ir jābūt redzamiem naktī, jo daudzi makšķernieki pārvietojas diennakts tumšajā laikā vai miglā, bet šobrīd tas ir pat bīstami.

Vides inspektori saskata lielas problēmas ne tikai ar maluzvejniecību, bet arī ar svaigo zivju realizāciju Centrāltirgū, kur plaukst pelēkā ekonomika. Inspektori vienojās ar municipālo policiju par pastiprinātu kontroli un nelegālo zivju tirdzniecības vietu izskaušanu pilsētā.   

Darba grupa  vienojās arī par brīvprātīgo iesaistīšanu reidu veikšanai Rīgas ūdeņos kopā ar vides inspektoriem un Rīgas pašvaldības policiju cīņai pret maluzvejniecību, izveidojot mobilo grupu ar pilnvarotiem vides inspektoriem.

Pozitīvi vērtējamas jau veiktās Rīgas domes aktivitātes, ielaižot tūkstošiem zivju mazuļu pilsētas ūdenstilpnēs.

E.Zveja par rezultātu ir pozitīvi noskaņots, jo makšķerēšanas darba grupu ar Rīgas domi izdevies izveidot dažu nedēļu laikā pēc tam, kad ideja pirmo reizi pārrunāta ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, kuru E.Zveja nejauši sastapis tieši makšķerēšanas veikalā: „Ja mums izdosies izdarīt visu to, par ko jau esam vienojušies, Rīgas ūdenstilpēs atkal būs zivis un kārtība, pilsētnieki tikai pateiks paldies”.

Karīna Timofejeva / Publicitātes foto