Sabiedrība

Saeimas deputāti internetā visvairāk saziņai ar vēlētājiem izmanto "gudrasgalvas.lv", "Twitter" un "Facebook"

Jauns.lv

Saeimas deputāti internetā visvairāk saziņai ar vēlētājiem izmanto "gudrasgalvas.lv", "Twitter" un "Facebook", un puse no aptaujātajiem atzinuši, ka raksta paši, liecina aptauja par digitālo instrumentu lomu Saeimas deputātu saziņā ar vēlētājiem, ko veicis uzņēmums "Hauska&Partner".

Saeimas deputāti internetā visvairāk saziņai ar vē...

Aptaujā piedalījās 50 Saeimas deputātu.

Par efektīvāko veidu saziņā ar vēlētājiem Saeimas deputāti gan joprojām uzskata klātienes tikšanās, tad seko nacionālie mediji un trešajā vietā ‒ internets. Aptauja arī parādījusi, ka deputāti interneta komentārus nelasa, lai uzzinātu sabiedrības noskaņojumu.

Kompānijas pārstāvis un Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Arnis Marcinkēvičs atzina, ka neesot cerējis, ka deputātu atsaucība būšot tik liela.

Viņš vērtēja, ka nav pārsteidzoši, ka par efektīvāko veidu politiķi uzskata tiešās tikšanās ar vēlētājiem.

"Nav pārsteidzoši, ka joprojām par efektīvāko komunikācijas kanālu tiek uzskatīti klātienes kontakti ar vēlētājiem un nacionālie mediji. Kā trešā lielā grupa ir digitālā komunikācija un interneta vide. Jāsaprot, ka lielākā daļa vēlētāju ir pirmspensijas vecuma cilvēki un pensionāri, līdz ar to viņi nav tik tieši iesaistīti interneta vidē, un loģiski, ka politiķi vairāk izvēlas veidus, kas šiem cilvēkiem ir pieejami. Aug jauna paaudze, un tā vairāk ir digitālajā vidē," rezultātus komentēja Marcinkēvičs.

Aptaujātie deputāti internetu izmanto gandrīz katru dienu un par populārākajiem komunikāciju kanāliem internetā uzskata "gudrasgalvas.lv", kas ir stabils līderis, kam seko "Twitter", "Facebook", kas ieņēmis augstāku vietu nekā "draugiem.lv". Deputātiem ir arī personīgas mājaslapas.

Lai gan "gudrasgalvas.lv" ir vairāk lietots nekā citi kanāli internetā, to neuzskata par tik ietekmīgu kā "Twitter".

"Interesanti, ka ļoti maz izmanto "Skype" saziņai ar vēlētājiem, kas būtu ērta forma. Un īpaši videoziņas, videoemuārus. Taču izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa videoemuāra skatījumi sasniedz tūkstošus. Tas ar laiku varētu kļūt populārāks," norādīja pētījuma veicēji.

Puse aptaujāto tautas kalpu atzinuši, ka raksta internetā personīgi – 62%, bet apmēram pusei daļēji palīdz citi.

Kā lielāko ieguvumu no saziņas ar vēlētājiem internetā deputāti uzskata iespēju savu viedokli sniegt nepastarpināti un bez interpretācijas.

"Atslēgas vārds vēlētājiem ir ātrums. Arī komunikācijā mums atbildi vajag ātri, jo dzīve notiek ātri. Būs arī partiju avīzes, biļeteni, radio uzsaukumi, tas viss droši vien saglabāsies, bet uzskatu, ka ir pārejas periods. Politiķiem ir jāsaprot, ka aug jauna paaudze, kura dzīvo interneta vidē, viņi staigā pa ielām, iepērkas veikalos, bet ar draugiem pārsvarā gandrīz sazinās interneta vidē, un viņiem komunikācijas veids ir atšķirīgs no tradicionālā. Nevajag satikties un izrunāties. Viņi informāciju arī izvēlas, kad grib. Tā ir tenedence, kas jāsaprot, lai šo paaudzi nepazaudētu kā apzinīgus pilsoņus, kas iet uz vēlēšanām," pastāstīja Marcinkēvičs.

Uz diskusiju "Deputāts internetā – cik liels ieguvums sabiedrībai un pašam politiķim?" un pētījuma "Parlamentārietis 2.0" prezentāciju bija ieradušies tikai daži deputāti.

BNS