Jaunie Elejas muižas ēku īpašnieki tiesājas par alus brūža ēku

Šai tiesvedībā kā trešās personas ir maksātnespējīgā apdrošināšanas AS "Dukāts" un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Jelgavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka Ansone pārstāv jaunos Elejas muižas ēku saimniekus - Latvijas emigrantu uzņēmumu "IIT International Corp", kas plānot atjaunot ēkas un veidot viesu namu, bet tiesvedība ir saistīta ar vēsturisko muižas alus brūzi, un šī ēka ir neizmantota.

Ansone jau labu laiku ir faktiskā jaunā Elejas muižas ēkas, Teātra nama un Viesu nama īpašniece, kas konkrētos īpašumus atpirka no maksātnespējīgās apdrošināšanas AS "Dukāts". Taču šī tiesvedība ir saistīta ar citu, ārpus muižas parka teritorijas esošo, vēsturisko ēku - alus brūzi.

Kaņepone skaidroja, ka tas nekādā veidā nav saistīts un neietekmē ne "Trans In Form" projekta īstenošanu, ne parka sakārtošanu vai pārveidi projekta ietvaros, kas bez citām aktivitātēm paredz interaktīvas sabiedriskas vietas izveidi Elejas muižas parkā, kā gaitā arī paredzēts izveidot un uzstādīt skulptūru kādreiz reālai Elejas pils iemītniecei - grāfu meitenei, par kuru saglabājusies leģenda par nelaimīgu mīlestību.

"Realitātē vēsturiskā alus brūža ēka patlaban stāv tukša un neapsaimniekota, bet tiesvedība saistīta ar īpašuma tiesību noskaidrošanu, jo agrāk ēku plānoja apsaimniekot maksātnespējīgā apdrošināšanas AS "Dukāts".

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, 1998.gada aprīlī AS "Dukāts" akcionāri pieņēma lēmumu sākt sabiedrības likvidāciju, bet tā pašā gada sākumā Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija anulēja "Dukāta" licences.

Kā ziņots, Latvijas emigrantu uzņēmums "IIT International Corp" ir iegādājies patlaban tukšās Elejas muižas ēkas un plānoja no pašvaldības atpirkt ēkām piegulošo zemi, lai atjaunotu ēkas, tajās izveidojot viesu namu. Uzņēmuma "IIT International Corp" īpašumā jau ir muižas pils drupas, Teātra nams un Viesu nams.

Uzrādot nepieciešamos dokumentus un arī saskaņojumus no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, uzņēmuma pārstāve Ansone atkārtoti lūdza Jelgavas novada pašvaldību atdalīt no Elejas muižas parka ēkām pieguļošo zemi - teritoriju 2,6 hektāru platībā.

Iepriekš Kaņepone skaidroja, ka Jelgavas novada dome decembra sēdē lēma par zemes vienības atdalīšanu no kopējās parka teritorijas, un atdalītajai zemes vienībai piešķirts nosaukums "Muiža" un saglabāts esošais zemes lietošanas mērķis - "dabas pamatnes, parku, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorija, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa".

Tādējādi lēmumprojekts paredz, ka zemes vienība ap konkrētajām trīs ēkām tiks pārdota jaunajiem ēku īpašniekiem.

Pagājušā gada rudenī uzņēmuma pārstāvji, informējot par savu nodomu iegādāties Elejas muižas ēku, Teātra namu un Viesu namu, prezentēja domei savu ieceri gan attiecībā uz ēku renovēšanu, gan pakāpenisku muižas atjaunošanu, lai tajā izveidotu elegantu atpūtas kompleksu. Savu nodomu nopietnību uzņēmuma pārstāvji apliecināja ar konkrētiem soļiem jau ierobežotā laika posmā - no septembra līdz novembrim.

LETA jau ziņoja, ka 2011.gada septembrī Jelgavas novada pašvaldībā saņemts iesniegums no uzņēmuma "IIT International Corp" ar ieceri patlaban tukšajās Elejas muižas ēkās veidot viesu namu. Uzņēmuma pārstāvji stādījušies priekšā kā latviešu emigranti ASV.

Iesniegumā pausta iecere, ka patlaban neapsaimniekotās un sliktā stāvoklī esošās ēkas - vēsturiski dēvētais Viesu nams un Teātra nams - varētu pārtapt par funkcionējošu apartamentu kompleksu, kas uzņemtu pārsvarā ārzemju viesus - it īpaši ārzemju latviešus, kas nolēmuši apmeklēt Latviju uz ilgāku laika periodu.

Uzņēmēja interese ir iegūt savā īpašumā pašlaik pašvaldības īpašuma daļu - zemes teritoriju aptuveni divu hektāru platībā tieši ap šīm ēkām.

Pēdējos gados ar līdzīgu ideju - veidot viesnīcu un atpūtas kompleksu ar ekoloģiskās pārtikas atbalstošu restorānu - klajā nāca muižas kādreizējo īpašnieku Medemu dzimtas pārstāvis grāfs Teodors fon Medems, ar kuru 2011.gada aprīlī novada pašvaldība sāka sarunas par dzimtas īpašuma sakopšanu un atjaunošanu.

Saņemtā jaunā iesnieguma kontekstā Jelgavas novada pašvaldība sazinājās ar grāfu, lai gūtu pārliecību par viņa nodomiem vai to izmaiņām. Grāfs Teodors fon Medems sniedza atbildi, ka no savas ieceres ir atteicies.

Kā liecina vēstures dati, Elejas muižu 1753.gadā nopirka grāfs Johans Frīdrihs fon Medems. Viņa meitas Dorotejas laulības ar Kurzemes hercogu Pēteri 1779.gadā deva fon Medemiem Sv.Romas impērijas grāfa titulu un nodrošināja dzimtu ar īpašu stāvokli Kurzemes muižniecības vēsturē.

Elejas pili uzcēla laikā no 1806. līdz 1810.gadam, tā Latvijas kultūrvēsturē ir nozīmīga kā daudzu izcilu mākslas darbu krātuve. Laikā no 1840. līdz 1860.gadam Elejas muiža kā vienots muižas ansamblis tika uzskatīta par izcilu būvniecības paraugu Eiropā. Muižas kompleksā ietilpa 19 lielas ēkas, parks, alus brūža komplekss, laidari, staļļi, vēja dzirnavas, ķieģeļu un kaļķu cepļi, dīķu sistēma, pusmuižas, birzes un 1500 hektāri zemes un meža.

Elejas pils un citas ēkas tika sagrautas 1915.gada jūlijā, kad, krievu karaspēkam atkāpjoties, no 19 ēkām tika nodedzinātas 18. 1925. un 1927.gadā izstrādāti atjaunošanas projekti, kas izrādījās pārāk dārgi. 1933.gadā tika pieņemts lēmums pils drupu nojaukšanai. No pils ķieģeļiem uzceltas vairākas ēkas Elejā.

Elejas muižas ansamblis ir Latvijas nozīmes kultūras piemineklis. No muižas kompleksa ir atjaunots Viesu un Teātra nams, saglabājies tējas namiņš, drupu fragmenti, uzkalniņš un dīķis.

LETA