Igaunijas prezidents Rīgas viesnīcā saniknojas līdz baltkvēlei

Laikā, kad Igaunijas prezidents atradās vizītē Latvijā, viņš starptautiskajā čivinātāju tīklā rakstīja atbildes uz Nobela prēmijas ekonomikā laureāta Krugmana rakstu ASV laikrakstā „The New York Times”.

Krugmans savā publikācijā minēja, ka cilvēki, kas aizstāv stingrus soļus Eiropas tautsaimniecībā, bieži vien norāda uz Igauniju un to, kā Igaunija ir izgājusi no krīzes. Tomēr Krugmans nebija sajūsmināts par Igaunijas „spožajiem panākumiem” un rakstīja „Tas ir labāk nekā nekādas atveseļošanās, bet vai tiešām tas ir ekonomisks triumfs.”

Ilvess gan nepiekrita Krugmana izteikumu un uzskata, ka Igaunija tik tiešām ir triumfējusi pār ekonomisko krīzi. Viņš Nobela prēmijas laureāta izteikumus savā Twitter kontā vērtēja visnotaļ skarbi: „Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki”, „Liekas - Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par „tukšaini””, „Bet - jā, ko gan mēs zinām? Mēs esam tikai truli un muļķīgi austrumeiropieši. Neapgaismoti. Kādu dienu arī mēs sapratīsim. „Nostra culpa”” un „Varam „taisīt virsū” austrumeiropiešiem - viņu angļu valoda ir slikta, viņi neatbild un patiešām dara to, par ko viņi ir vienojušies, un atkārtoti ievēl valdības, kas ir atbildīgas.”

Šādi Valsts prezidentam neraksturīgi emocionāli niknuma izvirdumi, Ilvesam uznāca Rīgas viesnīcā, pēc tam kad viņš visu dienu bija ticies ar Latvijas augstākajām amatpersonām.

Pašlaik Igaunijas plašsaziņas līdzekļos viena no centrālajām tēmām jau pāris dienas ir raksti un minējumi, kāda tad īsti muša bija lidinājusies Rīgas viesnīcas apartamentos un beigu beigās iekodusi prezidentam.

„Iespējams, ka kādreiz pašreizējais prezidents Ilvess savos memuāros atklās, kāpēc rāma jūnija vakarā Rīgas viesnīcā viņu no sevis izveda amerikāņu ekonomikas analītiķis Pols Krugmans. Līdz tam atliek vienīgi spekulēt ar prezidenta rīcības motīviem,” raksta portāls delfi.ee.

Viena no versijām, ka Ilvesu uz tik atklātu un nežēlīgu vārdu kauju, ir pamudinājuši latviešu studenti. Delfi.ee raksta: „Prezidentam bija ļoti grūta diena, ko viņš aizvadīja kopā ar Latvijas valstsvīriem un tautu. Pēc tam viņš viesojās vienā no Latvijas studentu korporācijām un tur iegūtais mundrais noskaņojums viņu iedrošināju tik emocionāli atbildēt amerikāņu analītiķim, kas pēc Igaunijas valsts vadītāja domām bija patiesa un trāpīga atbilde.”

Ir arī kāda pragmatiskāka versija. Kad Ilvesam beigsies prezidentūras laiks, tad viņam būs vajadzīgs jauns amats. Tā kā Igaunijā viņam atbilstošu darba vietu nevarēs atrast, tad eksprezidentam nāksies lūkoties uz starptautisko institūciju pusi. Ar šādiem emocionāliem izlēcieniem, viņš, pēc visa spriežot, esot nolēmis sev pievērst starptautisko uzmanību, spriež igauņu apskatnieki.

Viens no mūsu kaimiņvalsts politiskajiem komentētājiem Ahto Lobekas raksta: „Gribēja to vai nē, bet prezidenta Ilvesa tvīts ir pārsniedzis visas robežas, tam vairs nav vienkārši personisks saturs. Tas izraisa nožēlu.

Uzskatīt, ka Krugmans ir dusmīgs uz Igauniju, ir smieklkīgi. Igaunija Krugmanam ir ekonomiskās analīzes objekts, bet prezidents viņam uzbruka no politiskām pozīcijām. Krugmans tik tiešām ne pie kā nav vainīgs un viņš nav pelnījis Ilvesa apvainojumus.”