Dzērājšoferim jāmaksā 250 000 latu parāds
Sadragāts svešs auto, trīs cietušie, turklāt viena pasažiere kļuvusi par invalīdi, un 247 332 lati — tāda ir cena kāda autovadītāja bezatbildībai un vēlmei ietaupīt uz OCTA rēķina.
Šī ir lielākā atlīdzība Latvijā, kāda aprēķināta par autoavāriju, kuru izraisījis šoferis bez obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas. „Ford Mondeo” vadītājs bija iedzēris, un viņa brauciens Rīgā beidzās bēdīgi. Par invalīdi kļuvusī pasažiere visu mūžu saņems invaliditātes pabalstu, maksās valsts, bet zaudējumus piedzīs no vainīgā. OCTA gadam viņam būtu izmaksājusi 80 latu.
Riskē nepilni divi procenti
„Visbiežāk braucam bez obligātās apdrošināšanas pieķer folksvāgenu, audi vai BMW vadītājus, 25 līdz 40 gadu vecus, auto izlaidums — 1991. līdz 1996. gads,” žurnālam „Degpunktā” stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. Te gan jāņem vērā arī, ka VW ir Latvijā visvairāk reģistrētā auto marka, tāpēc šāda statistika ir gluži likumsakarīga.
Neapzinīgā šofera portretus LTAB veido pēc dažādiem kritērijiem, vērtējot pēc izraisīto negadījumu biežuma no apdrošināto skaita. Pērn jūnijā viņš bija 19 līdz 27 gadus vecs, dzīvoja vai strādāja Rīgā un brauca ar pelēku vai melnu BMW. Visbiežāk bezatbildīgi braucēji (kuriem nav OCTA) negadījumus 2011. gadā izraisīja Rīgā un Daugavpilī. Savukārt 2010. gadā visaugstākais neapdrošināto avāriju īpatsvars bija Krāslavas, Rēzeknes un Preiļu novadā.
Bez OCTA atļaujas brauc nepilni divi procenti. No 2011. gada sākuma līdz 7. jūnijam Ceļu policija pārbaudīja apmēram 150 000 transportlīdzekļu un atklāja, ka 4173 spēkratiem nav OCTA. Tā kā šī apdrošināšana ir obligāta tikai, ja spēkratu arī lieto, tad tas ir labs rādītājs, uzskata Stengrevics. „Rietumvalstīs, ja transportlīdzeklis ir reģistrēts, tam jābūt arī apdrošinātam. Ar šādu sistēmu kontrole ir dzelžaināka un neapdrošināto procents mazāks,” teic LTAB vadītājs. Fotoradaru ieviešana ļauj „izķert” auto bez OCTA — kad fiksēta ātruma pārsniegšana, datu bāzē pārbauda arī, vai ir apdrošināšana. Ja nav, arī par to jāmaksā sods — 60 latu, un īpašnieks nekādi nevar atrunāties, ka auto nekur nebrauca un stāvēja sētā vai garāžā.
Mūža parāds ap 156 000 latu
„Man gan gribētos, ka cilvēki baidītos nevis no sodiem, bet sekām,” uzsver Stengrevics. Lūk, vēl viens skumjš piemērs — BMW vadītājs 2,18 promiļu reibumā nenovaldīja stūri un Pārdaugavā uzbrauca šķērslim. Cieta divi līdzbraucēji, un vienai no pasažierēm iespējama mūža invaliditāte. Novērtētā atlīdzības summa ir 156 252 latu apmērā, ko nu jāsedz dzērājšoferim, kamēr OCTA viņa gadījumā būtu izmaksājusi 65 latus visam gadam.
Iemesli īsti nav zināmi, bet, braucot bez OCTA, izraisītie negadījumi rada lielākus zaudējumus nekā apdrošinātie šoferi. Iespējams, ja autovadītājs ir tik nekārtīgs un vienaldzīgs pret likuma prasībām un gatavs riskēt ar savu naudas maku, viņš tikpat nekārtīgi uzvedas arī uz ceļa.
Pērn vidējie zaudējumi satiksmes negadījumos, ko izraisīja vadītāji bez OCTA, bija 1101 lats, bet 2010. gadā — 1125 lati. Ja vaininiekam nav obligātās apdrošināšanas, zaudējumu sedz no Garantijas fonda. Pagājušajā gadā fonds ir izmaksājis atlīdzības par 827 negadījumiem, 2010. gadā — par 1168. Svarīgi zināt, ka zaudējumu atmaksu var pieteikt arī gājēji, arī — ja šoferis aizbēdzis un nav noskaidrots.
Ja nemaksā ar labu, piedzen tiesas ceļā
Kopumā pagājušajā gadā no Garantijas fonda zaudējumu atlīdzībās izmaksāts gandrīz miljons — 910 389 lati (aizpērn — 1 314 056 lati). Stengrevics: „Tā ir nauda, ko samaksā visi tie, kas godīgi apdrošinās. Protams, darām, ko varam, un cenšamies šīs summas atgūt, bet būsim godīgi — tā sabiedrības daļa, kas nepērk apdrošināšanu, nav noskaņota maksāt. Apmēram 40% esam spējīgi atgūt.”
Procedūra ir vienkārša — vispirms piedāvā zaudējumus segt labprātīgi. „Parasti uzreiz to izdarīt gandrīz neviens nevar. Neesam nekādi izsitēji un piedāvājam vienoties par konkrētu summu, kuru maksāt ilgākā laika periodā, atkarībā no summas, par to liekot klāt procentus. Ir gadījumi, kad vienošanās ir uz desmit gadiem un ilgāk,” saka Stengrevics.
Bet, ja ar labu vienoties nevar, LTAB vēršas tiesā vai tālāko darbību uztic parādu piedziņas firmai. Ir arī iespēja, ka, piedzenot Garantijas fonda līdzekļus, izmanto apdrošinātāju palīdzību. Tādējādi tas, kurš taupījis dažus desmitus latu, var kļūt par mūža parādnieku. Ja viņam pieder māja, dzīvoklis, cits vērtīgs īpašums, var to zaudēt.
Aprēķinātās summas gan nav izmaksātas uzreiz. Piemēram, pieminētajā negadījumā ar „Ford Mondeo” šobrīd ir izmaksāti vairāk nekā 40 000 latu, bet 206 887 lati rezervēti, rēķinot, cik gadu cietušais saņems invaliditātes pensiju. Valsts gan šos, gan ārstēšanas izdevumus prasa no Garantijas fonda. Ja vaininiekam būtu OCTA, visus šos izdevumus segtu apdrošinātājs, viņam neko neprasot.
Par veselībai nodarīto kaitējumu pērn no Garantijas fonda vidēji vienam cietušajam izmaksāti 1014 lati, 2010. gadā — 1177 lati. Šī nav tikai tā nauda, ko cietušais saņem „uz rokas”, bet arī pabalsti un medicīnas izdevumi, kurus sākuma posmā apmaksā valsts, bet vēlāk atgriež Garantijas fonds. Gājējs var pieprasīt segt arī citus zaudējumus — varbūt sadursmē ar auto viņam sasists klēpjdators, tālrunis vai sabojāts uzvalks. Tādā gadījumā jāvēršas Garantijas fondā, uz Rīgu braukt nav obligāti, šos jautājumus var nokārtot gandrīz visās apdrošināšanas sabiedrībās, kas ir katrā pilsētā. Tikai jāatceras, ka par personai nodarīto zaudējumu atlīdzību prasības iesniegšanai ir trīs gadu termiņš.
Var pieprasīt segt arī tālākā nākotnē radītus zaudējumus. Proti, cietušais kļuvis par invalīdu un bijis spiests atteikties no darba, kur varbūt pelnījis vairākus simtus latu mēnesī. Viņa darba mūžs varēja ilgt vēl trīsdesmit gadu — elementārs reizrēķins liecina, ka runa var būt par simtiem tūkstošu latu. Iespējams, bērni zaudējuši apgādnieku — vēl viens rēķins vainīgajam galdā.
Bēru izdevumiem 1600 latu
Sedz arī bēru izdevumus. Senāk tos atmaksāja atbilstoši iesniegtajiem čekiem, bet tos ne visi atceras paņemt. Un kur gan ņemt čekus laukos par bēru mielastam nokautu cūku, tāpēc likumdevēji atrada vienkāršu risinājumu — astoņas minimālās mēnešalgas. Pašlaik tie ir 1600 latu, turklāt, ja ir čeki, var atgūt arī virs šīs summas iztērēto naudu.
Jaungada naktī Krāslavas novadā traģiski aizgāja bojā septiņi jaunieši — „Mazda” noslīdēja no ceļa, uz jumta iegāzās dīķī, cilvēki noslīka, nespēdami tikt ārā. Viens bija braucis bagāžniekā... Automašīnai nebija ne tehniskās apskates, ne OCTA, pēc nelaimes izskanēja, ka visus bēru izdevumus — tātad 11 200 latu — var pieprasīt segt viena bojāgājušā vecmāmiņai, jo uz viņas vārda bija reģistrēts auto.
Stengrevics zina teikt, ka pēc šīs traģēdijas nekādu izdevumu atmaksu nav pieteikusi ne valsts, ne nelaiķu tuvinieki. Visdrīzāk neviens arī neko neprasīs. Vienīgais — ja bojā gājušo tuvinieki ir saņēmuši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā bēru pabalstus. Ja būtu OCTA, aģentūra šos izdevumus prasītu no apdrošinātāja, bet šādā gadījumā gribot negribot jāvēršas pie Garantijas fonda. Ja to nedarīs, kādā dienā paskaidrojumus var pieprasīt Valsts kontrole — kāpēc nav atgūta valsts nauda, kā likums to prasa.
Gadījums ir ļoti traģisks, tomēr jāņem vērā, ka par braukšanu bez OCTA un sekām ir atbildīgs arī auto juridiskais īpašnieks. Tātad arī sirmgalve, kas piekrīt, ka viņai pārraksta spēkratu, bet par pārējo aizmirst vai pat nezina.
Stengrevics nesen bijis Lielbritānijā un zina teikt, ka tur ir vienkārša un pareiza pieeja — ja policija pieķer auto bez OCTA, mašīnu nogādā stāvvietā. Laukos dažs braukā bez polises gadiem ilgi. „Un tad notiek negadījums, kura varēja nebūt, ja pirms gada automašīna būtu izņemta no satiksmes,” uzskata Stengrevics.
Svarīgi arī zināt, ka gan pilsētā, gan laukos populārajiem mazajiem motorolleriem, oficiāli sauktiem par mopēdiem, kopš šā gada arī jāpērk OCTA. 1. martā Latvijā bija reģistrēti 21 927 mopēdi un apdrošināti bija tikai 235, bet arī šis braucamrīks var nodarīt gana lielu skādi gan automašīnai, gan vēl jo vairāk gājējam. Nav jau jāpērk polise visam gadam, pietiks trīs mēnešu sezonai, kas maksās piecīti.
Neprātīgi riskē tie tautieši, kuri atļaujas bez OCTA braukāt pa Rietumeiropas ceļiem. „Ja salīdzinām zaudējumu apjomu Latvijā un Rietumeiropā, atšķirība ir 4,1 reize,” brīdina Stengrevics. Ja cietušais kļūst par invalīdu, piedzenamā summa sasniedz miljonus. „2007. gadā Īrijā bija negadījums, kad cilvēks palika uz gultas, viņam vajadzīga 24 stundu aprūpe un aparāti dzīvības uzturēšanai. Ja to sareizina ar paredzamo mūža gadu skaitu, summa ir pieci miljoni eiro,” stāsta Stengrevics.
Vainīgais bija apdrošinājies, bet, ja nebūtu? Kā, piemēram, kāds 25 gadus vecs Preiļu novada iedzīvotājs, kurš 2006. gadā Īrijā sadzērās un piesēdās pie BMW stūres, — rezultātā viens cilvēks zaudēja dzīvību, pieci cieta, sadauzīti četri auto. Zaudējumi — nepilni 205 000 latu, un tos LTAB piedzen no šā „brašuļa”. Parāds visam mūžam, tikai bez jebkādiem ieguvumiem.
Kopumā pērn par ārzemēs notikušām avārijām pieņemti 2869 lēmumi, kopsumma ir 5 782 441 lats — 24,2% no kopējās visu atlīdzību summas. Vidējā negadījuma „cena” — 2376 lati, divtik vairāk, nekā izmaksā avārija Latvijā.
Garantijas fondam jārisina jautājumi tikai ar Latvijā reģistrētiem spēkratiem. Pārceļoties uz dzīvi ārzemēs ar visu auto, tas jāpārreģistrē un jāpērk jaunās mītnes valsts OCTA. „Trīs līdz seši mēneši ir maksimālais laiks, ko drīkst braukt ar citā valstī reģistrētu auto. Mūsu cilvēki grēko šajā jautājumā, jo mūsu apdrošināšana ir lēta, rietumvalstīs tā ir dārga,” atzīst Stengrevics.
Dažs latviešu braucējs pat naivi domā — mašīnai ir Latvijas numurs, vai tad nu Īrijas vai Anglijas policists tiks skaidrībā, ir vai nav polise. Ne tikai to, bet arī viltojumus atšifrēs, LTAB šajā ziņā ir pieredze.
„Ja cilvēks pārceļas uz citu valsti, viņam ir tiesības mūsu birojā saņemt savu apdrošināšanas vēsturi. Ja šajā izziņā redzams, ka viņš ir regulāri apdrošinājies, nav izraisījis negadījumus, ir iespēja polisi nopirkt izdevīgāk. Pirms vairāk nekā gada no ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, galvenokārt no Lielbritānijas un Īrijas, sākām saņemt pieprasījumus, vai tiešām esam izsnieguši šādas izziņas,” stāsta Stengrevics.
Atklājušies vairāki desmiti gadījumu, ka LTAB neko nav izsniedzis, bet Latvijas pārstāvji mēģinājuši ārzemēs krāpties ar viltotām izziņām. Latvijas tēlam tas, protams, nācis par sliktu, bijuši apdrošinātāji, kas izteikušies, ka latviešiem viņu braukšanas vēsturi dzimtenē vispār neņems vērā. Šā iemesla dēļ uz izziņām tagad drukā īpašu numuru, pēc kā apdrošinātājs ārzemēs internetā var pārbaudīt īstumu.
Lai nu kā, 98% autovadītāju pērk obligāto apdrošināšanu. Tomēr Stengrevics ir strikts: „Man ir bažas, ka liela daļa baidās no policijas. Rezultāts ir tas pats, bet tā nevajadzētu būt — nevis bīties no soda, bet nodrošināties gadījumam, ja diemžēl notiks kas ļauns.”
Māris Puķītis/Foto: Rojs Maizītis, Māris Puķītis, Edijs Pālens, Ieva Čīka/LETA
