ANO: Latvijas juristi palīdzējuši piegādāt ieročus Kotdivuārai

Tajā norādīts, ka galvenie aizdomās turētie ieroču piegādātāji sadarbojušies ar diviem Latvijas juristiem, kas šeit viņiem reģistrēja 14 firmas un iegādājās nekustamos īpašumus, ziņo TV3 raidījums ''Nekā Personīga''.

350 lappušu biezajā ANO ziņojumā aprakstīta kara lidmašīnu, smagās militārās tehnikas, granātu, pistoļu un cita militārā bruņojuma piegāde bijušā Kotdivuāras prezidenta Lorāna Gbagbo atbalstītājiem. 2010.gada novembrī Kotdivuāras jeb Ziloņkaula krasta republikas prezidents Gbagbo zaudēja prezidenta vēlēšanās, taču neatzina oponenta uzvaru. Gbagbo abalstītāji ķērās pie ieročiem un sākās asiņains pilsoņu karš. Daļā valsts - Kotdivuāras dienvidrietumos, konflikti turpinās vēl šodien.

Pērn pēc Gbagbo sagūstīšanas ANO ekspertiem bija iespēja piekļūt iepriekšējā prezidenta dokumentiem. Tie atklāja pierādījumus diviem kontrabandistu tīkliem Kotdivuārā, kas cieši saistīti ar gāztā prezidenta atbalstītājiem. Vienas grupas organizēšanā iesaistīts komandieris Anselme Seka Japo. Otra grupējuma galvgalī atradies Roberts Montoija. Tieši Montoija darbības ANO izmeklētājus atveda arī uz Latviju.

2003.gadā Rīgā dibināta kompānija ''R.M.Holdings'', kas atradās Elizabetes ielā 31a. Iniciāļi firmas nosaukumā nozīmē – Roberts Montoija. ANO izmeklētāji atklājuši, ka Montoijas interesēs Latvijā no 2003. līdz 2005.gadam dibinātas 14 firmas. Visās tajās figurē arī divi latvieši – juristi Agris Taurenis un Ilmārs Blumbergs.

No visām firmām aktīvākā bijusi tieši ''R.M.Holdings''. Tā pirkusi nekustamos īpašumus, uz dažiem gadiem kļuvusi pat par mazākuma akcionāru ''Parex bankā'', bet uzņēmuma bilancē uzrādīta arī pusmiljonu vērta lidmašīna.

Vairākas no ziņojumā minētajām firmām reģistrētas Valdemāra ielas ēkā, kur atrodas juridiskais birojs ''Collegium''. Taurenim un Blumbergam šeit agrāk bija prakses vietas. Kad šogad martā presē parādījās pirmās publikācijas, kas viņu vārdus saistīja ar iespējamiem darījumiem Kotdivuārā, abi no biroja aizgāja.

Patlaban vairums firmu jau atkal mainījušas juridisko adresi. Tās reģistrētas Aizsardzības ministrijai piederošā biroju ēkā, ko līdz 2038.gadam nomā Blumbergam un kādreizējam Privatizācijas aģentūras šefam Jānim Naglim piederoša firma.

Kameras priekšā abi ANO ziņojumā minētie latvieši negribēja izteikties. Taurenis nenoliedza, ka bieži braucis uz Kotdivuāru. Tomēr uzskata, ka ANO izmeklētāji darbu veikuši pavirši un viņa vārds ziņojumā iekļauts nepamatoti. Taurenis apstiprināja, ka ticies ar Montoiju, bet plašāk par saitēm ar šo cilvēku nestāstīja.

Atklātāks bija Blumbergs, kurš skaidroja, ka ar Montoiju viņu savedusi kopā liktenīga nejaušība. 2003.gadā šī persona Latvijā gribējusi sākt biznesu un Blumbergs izlīdzējis, reģistrējot firmas uzņēmumu reģistrā, palīdzējis darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Iesaistījies arī kakao pupiņu kravu pārvadājumos. Tās galvenokārt no Āfrikas sūtītas uz dažādām Eiropas ostām. Bet tirgošanās ar afrikāņiem bijusi haotiska un grūti organizējama.

Par Montoijas saistību ar nelegālo ieroču tirgotāju tīklu Blumbergs uzzinājis no ANO ziņojuma un esot bijis šokā. Pēdējo gadu laikā kopīgā sadarbība ar Montoiju pamazām apsīkusi un jau kādu laiku ar bijušajiem partneriem Kotdivuārā viņam kontaktu neesot.

Tomēr nopietnākas problēmas latviešu juristiem var radīt ANO izmeklētāju uzietā e-pasta sarakste starp Blumbergu un otru ziņojumā minēto ieroču tirgotāju – komandieri Anselma Seka Yapo.

Sarakste notikusi no 2009.gada līdz pagājušā gada aprīlim. No tās noprotams, ka komandieris, kurš parakstās ar vārdu ''Majors'', interesējies ne tikai par iespēju no Latvijas saņemt medikamentus un piena produktus, bet arī par darījumiem ar ieročiem.

ANO izmeklētāji nav noskaidrojuši, vai šajā un vēl citās e-pasta vēstulēs minētais ieroču darījums ir noticis, taču sola izmeklēšanu turpināt. ''Nekā Personīga'' Blumbergs nenoliedza, ka ar Kotdivuāru sarakstījies par daudz dažādiem biznesa plāniem, bet tie gandrīz neviens dzīvē nav notikuši. Ieroču tirgošanā viņš neesot piedalījies.

Taurenis turpina strādāt par maksātnespējas administratoru. Kā raidījumam apliecināja Administratoru asociācijā, patlaban Taureņa darbību pēc ANO ziņojuma publicēšanas sākusi pētīt disciplinārkolēģija.

ANO izmeklēšana pārvilkusi svītru arī Taureņa politiķa karjerai. 2009.gadā no ''Pilsoniskās savienības'', kas patlaban iekļāvusies ''Vienotībā'', viņš iekļuva Baldones novada domē. Vienotības vadība Rīgā no Taureņa norobežojas. ''Vienotības'' ģenerālsekretārs Artis Kampars norādīja, ka Taurenis nav bijis ''Pilsoniskās savienības'' biedrs un partijas aktīvā darbībā neesot piedalījies. ''Partijai ar šo cilvēku nav nekādu tiešu kontaktu,'' norādīja Kampars.