Īstais Urlu ceļš un Urlu mājas atrodas Baldonē. FOTO
Baldones novadā jau kopš aizpagājušā gadsimta ir gan Urlu mājas, gan Urlu ceļš, tur dzīvo īsteni urlēnieši. Tomēr viņiem nav nekādas saistības ar jauniešiem ar skūtām galvām, kas valkā treniņbikses ar svītrām.
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa portālam aprinkis.lv skaidro, ka novadā vārdu „urlas” lieto tikai vietas nozīmē – tas netiekot uztverts citādāk, nekā citi māju nosaukumi, tāpēc pārpratumi nerodoties. Kad vietējie iedzīvotāji sarunās piemin Urlu ceļu vai Urlas, to uztver tieši tāpat, kā jebkuras citas vietas nosaukumu šajā novadā.
Lai gan mūsdienās daudziem garāmbraucējiem Urlu ceļa norāde sagādājusi jautrus brīžus, senos laikos par urlām esot saukti pirāti, kuri sirojuši pa Daugavu un devušies apkārtējos mežos mantu dalīt, stāsta Putniņa.
Urlu māju saimniece, kura patlaban dzīvo senču īpašumā – koka guļbūvē, kas celta 1876. gadā, nezina teikt, kāpēc tieši mājām dots šāds vārds. „Varbūt tāpēc, ka te visapkārt ir Urlu dzimtas zemes, un dziļi mežā – arī Urlu senkapi,” viņa saka.
„Savu vecotēvu es neatceros, tikai omīti, bet manam tēvam, kurš bija šejienietis, senos laikos pie uzvārda Štenfelds bija klāt arī Urla. Otrs uzvārds Urla bija arī citiem radu vīriešiem, bet man pie meitas uzvārda tā nebija,” saka „Urlu” saimniece.
Uz jautājumu, vai šai vietai nav kāds sakars ar sirojošiem pirātiem, Urlu saimniece tikai pasmaida, piebilstot, ka viņas mājās, kopš tās uzceltas, vienmēr ir strādāti lauku darbi. To, ka pirmais Urlu māju saimnieks ir bijis lielisks amatnieks, apliecina arī koka guļbūve, kurā kopš uzcelšanas pirms aptuveni 136 gadiem, laiku pa laikam veikts tikai kosmētiskais remonts istabās. Padomju laikos gan mājas saimniekiem nācies krietni sarūmēties, jo ēkā izmitinātas arī vietējā kolhozā strādājošās slaucējas un cūkkopes.
Baltu valodu pētniece Lidija Leikuma portālam skaidroja, ka senatnē, pēc Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcas, lietots darbības vārds „urlāt”, kas reģistrēts Lielsesavā jeb tagadējā Sesavā, Zemgalē. Senāk šo vārdu lietojuši ar nozīmi „deldēt no vidus, no iekšpuses, ar nolūku, lai iet mazumā”.
Kas mūsdienās ir urlas?
Vikipēdijā rakstīts: „Urla ir mūsdienu latviešu jauniešu slengā lietots vārds, ar ko parasti apzīmē intelektuāli un kulturāli zema līmeņa krievu tautības jaunieti, kurš visbiežāk ģērbies treniņtērpā. Tie raksturoti arī kā „jaunieši ar inteliģences neskartām sejām” un nekulturāli, bezkaunīgi huligāni.
Iespējams, vārds „urla” ir cēlies no krievu valodas vārda oрёл (ērglis) kā ironiska metafora, jo 20. gadsimta 90. gadu sākumā par oрёл sevi esot dēvējušas ar noziedzību saistītas ietekmīgas personas. Pastāv arī cits uzskats, kas vēsta, ka vārds „urla” ir cēlies no Gija de Mopasāna šausmu un mistikas stilā ieturētā stāsta „Orla”. Iespējams arī, ka jēdziens „urla” cēlies no krievu abreviatūras URL – „уголовно разыскиваемое лицо” (kriminālmeklēšanā esoša persona).”
Kasjauns.lv/ Foto: aprinkis.lv
