Mīlētāji papardes ziedu visbiežāk atrod ziemā

Ja seksuālajam un reproduktīvajam jautājumam pieiet vienkāršoti, var censties rast likumsakarības starp Līgo svētkiem, papardes zieda meklēšanu un pēc deviņiem mēnešiem dzimušo skaitu, kam saskaņā ar daudzu Latvijas iedzīvotāju pieņēmumiem vajadzētu būt rekordaugstam

Grūtniecība ilgst 37 līdz 42 nedēļas, tātad teorētiski Jāņu bērniem vajadzētu pulkā nākt pasaulē pavasarī – martā, aprīlī. Taču statistikas dati liecina, ka visvairāk bērnu pēdējo desmit gadu laikā tomēr dzimuši jūlijā un augustā, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Bērni, visticamāk, tiek ieņemti rudenī vai ziemā, kas apgāž teoriju, ka cilvēki tieši vasarā ļaujas īpašai kaislei un domā par bērnu radīšanu.

Arī demogrāfijas zinātnieki un pētnieki aicina papardes zieda meklēšanu nesaistīt ar tam sekojošu bērnu dzimšanas bumu pavasara mēnešos. „Šajā jomā nav ticamu pierādījumu, tveriet to kā joku,” „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teicis Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš. Savukārt demogrāfs Ilmārs Mežs laikrakstam norādījis, ka cilvēki vēlamo uzdod par esošo, proti, mums jau gribētos, lai bērnu dzimtu vairāk, bet diemžēl nepalīdz pat Līgo nakts.

Tomēr akli neuzticēties šiem datiem aicina demogrāfijas profesors Zvidriņš. Viņš norāda, ka dzimušo skaits atšķiras no reģistrēto bērnu skaita, turklāt nereti bērnu, kas dzimis vienā mēnesī, statistikā iereģistrē kā citā mēnesī dzimušu. „Būtu jau skaisti, ja pavasarī dzimtu vairāk, tā teikt, vasaras grēki, taču statistikā ticamu apstiprinājumu tam neradīsim,” laikrakstam sacījis demogrāfs.

Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu statistika gan rāda, ka bērni patiešām vairāk dzimuši martā un aprīlī. To Zvidriņš skaidro ar laulību nozīmīgumu tajos laikos. Cilvēki biežāk precējās, darīja to lielākoties vasarā, un loģiski pēc deviņiem mēnešiem sekoja arī ģimenes pieaugums. „Tagad laulībām nav tik liela nozīme, puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, tāpēc arī dzimstība izkliedējas pa visiem gada mēnešiem,” saka Zvidriņš.

„Mums patīk uzdot vēlamo par esošo, spriedelējot, kā Jāņu nakts vai elektrības pārrāvums ziemā Latgalē ietekmēs dzimstību,” teicis Mežs. Viņš pieļauj, ka padomju laikos vasara bijusi vienīgais laiks, kad bija iespējamas „romantiskas attiecības”. Lielākoties jaunie cilvēki dzīvoja kopā ar vecākiem, viņiem nebija, kur mīlēties, bet vasarā pavērās lielākas iespējas.