NEPLP konkursus par jauna sabiedriskā medija veidošanu izsludinās jūlijā
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jūlijā cer sākt izsludināt konkursus par jauna sabiedriskā medija veidošanas dažādu aspektu pētīšanu, informēja NEPLP loceklis Gints Grūbe.
Konkursā tiks meklēti eksperti, kas izstrādās jaunā sabiedriska medija satura veidošanas modeli. Šis uzdevums tiks sadalīts posmos, kas varētu ietvert sabiedrisko pasūtījumu, satura strukturēšanas un rediģēšanas modeļus un citus jautājumus. Šiem darbiem, visticamāk, konkursa kārtībā piesaistīs vietējos mediju ekspertus un pētniekus, sacīja Grūbe.
Nākamais posms būs konkurss par jaunā sabiedriskā medija pārvaldības modeļa izstrādi, kas ietvers tā administrāciju, finansēšanu, juridisko statusu un pārraudzību. Jau notikušas konsultācijas ar vairākām starptautiskām auditoru un vadības konsultāciju firmām, lai apzinātu to konsultantu loku, kuriem ir pieredze Eiropā ar sabiedrisku raidorganizāciju restrukturizāciju, sacīja Grūbe.
Par satura veidošanas modeļa izstrādes konkursu noteikumiem NEPLP varētu lemt jau kārtējā ceturtdienas, 28.jūnija sēdē, taču nākamās sēdes dienas kārtībā esot daudz jautājumu, sacīja Grūbe.
NEPLP mērķis ir līdz gada beigām pabeigt jaunā sabiedriskā medija modeļa izstrādi, lai 2013.gadā varētu rosināt tā pakāpenisko ieviešanu, sacīja Grūbe.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 19.jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas lūgumu NEPLP piešķirt 80 000 latu, kas nepieciešami saistībā ar jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi. Summa noteikta, ņemot vērā iepriekš NEPLP veiktos aprēķinus, kā arī pēc sarunām ar auditorfirmām.
Sarunā ar "Nozare.lv" Grūbe teica, ka kopējā summa ir neliela, ar to varēšot konkursos piesaistīt tikai tās starptautiskās audita un konsultāciju firmas, kas šādus darbus veic "sociālās atbildības" ietvaros. Arī vietējo ekspertu loks, kurus varētu piesaistīt satura veidošanas modeļa izpētei un izstrādei, ir ierobežots.
Jau ziņots, ka NEPLP atbalstījusi koncepcijas variantu, kas paredz pakāpenisku un pilnīgu sabiedriskā medija konverģenci, veidojot jaunu sabiedrisko mediju.
Atbalstītais modelis paredz, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski, un tas paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru.
Reformas īstenojamas pakāpeniski, sākot ar daļēju konverģenci.
Plānots apvienot administratīvo un atbalsta funkciju veikšanu, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu zīmolus saglabāt. Iecerēts nostiprināt programmu autonomo statusu gan redakcionālās neatkarības, gan finansējuma ziņā un vienlaikus īstenot medija redakcionālās vadības koleģiālo principu.
Koncepcijā lēstās sākotnējās izmaksas šī varianta īstenošanai ir 53,81 miljons latu, taču kā ziņots, premjerministrs Valdim Dombrovskis (V) 19.jūnija valdības sēdes gaitā teica, ka koncepcija par vienota sabiedriskā medija izveidošanu rada virkni jautājumu, kas līdz šim valdībā nav diskutēti, un diskusijas pat nav pieteiktas. Tostarp ir koncepcijā ietvertā jaunas sabiedriskā medija ēkas celtniecība par 25 miljoniem latu.
Valdības vadītājs aicināja apskatīties, kādās telpās strādā komerciālās televīzijas, un noskaidrot, vai ir iespējams arī jaunajam medijam strādāt līdzīgās telpās, nevis celt jaunu ēku.
LETA
