Tobāgo noslēgušās 16. latviešu dienas
Trinidadā un Tobāgo nule kā noslēgušās 16. latviešu dienas.
Sabiedrība

Tobāgo noslēgušās 16. latviešu dienas

Jauns.lv

Bijušajā Kurzemes hercogistes kolonijā Tobāgo noslēgušās kārtējās – jau 16. latviešus dienas, kas tur ilga no 16. līdz 26. jūnijam. Trinidadā un Tobāgo latvieši no visas pasaules svinēja arī Jāņus.

Tobāgo noslēgušās 16. latviešu dienas...

Austrālijas latviešu laikraksts „Latvietis” raksta, ka sabraukušie latvieši kādreizējā Kurzemes kolonijā svinēja Jāņus, iepazinās ar salu, kurzemnieku vēsturiskajām vietām un piedalījās kultūras pasākumos. Uz salidojumu devās arī 12 Austrālijas latviešu kora „Atbalsis” dalībnieki.

„Iebraucot salās, koristi jau ir apguvuši dziesmas. Latviešu salidojumā aicināti piedalīties arī vietējie koristi, jo daži prot nodziedāt kādu latviešu tautasdziesmu, kā arī Latvijas himnu. Notiks ekumenisks dievkalpojums, preses intervijas, kā arī televīzijas pārraides,” raksta „Latvietis”. Uz salidojumu šogad bija devušies 50 latvieši no deviņām valstīm - ASV, Īrijas, Vācijas, Austrālijas un Latvijas.

Latvijā dzīvojošā Velta Lāce uz salidojumu devās pirmoreiz - kā kora dziedātāja. Viņa pieteicās virtuālajā korī, kur pašmācības ceļā bija jāiemācās daudzas latviešu dziesmas. Velta stāsta, ka Tobago saieta rīkotāji lūguši koristei atgādāt no Latvijas grāmatas par mūsu valsti, Latvijas Radio kora ierakstus un citus materiālus, jo pirms dažiem gadiem Tobāgo izveidots latviešu muzejs kam arī nepieciešamas liecības par mūsu kultūru, vēsta Latvijas Radio.

Latvieši savā salidojumā šogad pulcējās Svētā Dāvida baznīcā. Tobāgo valdība bija piešķīrusi zemi pie baznīcas, lai celtu latviešu centru un restorānu. 16. latviešu salidojuma vadītājs Trinidadā un Tobāgo bija Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras Fonda un Izglītības padomes pārstāvis Dienvidamerikā Guntars Gedulis.

Pirmais latviešu salidojums Trinidadā un Tobāgo notika 1974. gadā, kad vēsturnieks, profesors Edgars Andersons tur pulcināja latviešus no dažādiem kontinentiem. Salidojuma mērķis bija iepazīties ar Tobāgo salu un tās vēsturiskām vietām.

Kurzemes koloniju Tobāgo veidoja hercogs Jēkabs 17. gadsimta otrajā pusē. Hercogs tolaik nostādījis mazo Kurzemi Eiropas lielvalstu priekšā kā politisku vienību. Attīstoties rūpniecībai, bija nepieciešama kāda vieta, kurp eksportēt preci - kokmateriālus, labību, alu, dzintaru, stikla izstrādājumus, apgādājot salas kurzemniekus ar dzīvei nepieciešamo. Arī hercoga Jēkaba pēcnācēji bijuši saistīti ar Tobāgo, bet jau 17. gadsimta beigās Tobāgo vairs nebija Kurzemes kolonija, taču vietējie iedzīvotāji aizvien rīko speciālus Kurzemes iebraucēju svētkus.

Jāteic, ka pēdējos gados Tobāgo atkal kļuvusi iecienīta latviešu apmešanās vieta. Tomēr šoreiz gan viņi par Latviju neko labu neliecina, jo nodarbojas ar narkobiznesu. Piemēram, 2010. gada nogalē Trinidādā un Tobāgo aizturēja Latvijas valstspiederīgo

ar mēģinājumu izvest četrus kilogramus kokaīna, kura vērtība bija 1,4 miljoni dolāru. Arī nule kā notvertais latviešu narkokurjers Jānis Zēģelis pie savas 48 miljonus vērtās narkotiku kravas bija ticis Tobāgo ūdeņos.

Trinidada un Tobāgo

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock