"Zaļo veloceliņu" Mārupītes dabas parkā sola pabeigt nākamgad

Pasākumā ieradās arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), kurš klātesošajiem solīja, ka šis veloceliņš tiks pabeigts nākamgad.

Rīgas domes deputāts Ēriks Škapars (V), kurš aicinājis piešķirt finansējumu celiņa pabeigšanai 2012.gada pašvaldības budžeta grozījumos 17.aprīlī, gan plāno to atkārtoti darīt rīt, 3.jūlijā. Viņš uzsvēra, ka atšķirībā no citiem Rīgas veloceliņiem, kas ir izteikti funkcionāli, Zaļais veloceliņš atšķiras ar to, ka ir vairāk piemērots atpūtai un ģimenes izbraucieniem, taču aptuveni 800 metru posmā starp Kantoru un Dauguļu ielām tas nav pabeigts un izbraukšana var sagādāt grūtības.

Škapars uzsvēra, ka kopš 2006.gada, kad pabeigts celiņa pirmais posms, tālāk nekas nav darīts, bet kārtīga saimnieka interesēs būtu iesākto beidzot pabeigt. Domnieks rēķina, ka šī posma pabeigšanai varētu būt nepieciešami aptuveni 36 000 latu.

Akcijā, kuras mērķis bija atbalstīt Škapara centienus, ieradās arī Ameriks un Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (GKR). Ameriks skaidroja, ka šogad pašvaldības budžeta grozījumos Satiksmes departamentam tiks piešķirts papildu finansējums esošo celiņu sakopšanai - par 45 000 latu tiks laboti esošie, bet vēl par 22 000 latu tiks atjaunots celiņu marķējums.

Savukārt Mārupes Zaļā veloceliņa pabeigšanai vispirms nepieciešams aktualizēt izstrādāto projektu un to no jauna saskaņot, tāpēc celiņu šogad nebūtu iespējams pabeigt, pat ja tam būtu paredzētu līdzekļi. Oktobrī veloceliņa izbūvei no Kantora ielas līdz Dauguļu ielai līdzekļus paredzētu no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, 2013.gada sākumā varētu tikt izsludināts būvniecības iepirkums un nākamgad sākti būvdarbi.

Zaļais veloceliņš jau tagad kļuvis populārs rīdzinieku vidū, taču, tā kā tas vēl nav pabeigts un nodots ekspluatācijā, tas netiek arī apsaimniekots. Veloaktīvists Viesturs Silenieks (LZP) norādīja, ka riteņbraucēji paši regulāri rīko talkas un īrē tehniku, lai pabeigtos posmus attīrītu no rudenī sakritušajām lapām, citādi veloceliņa pabeigtie posmi jau būtu aizauguši.

Ameriks norādīja, ka pašvaldībā patlaban notiek darbs pie trim projektiem - tiek projektēts 4,5 kilometrus garš veloceliņš no Vecmīlgrāvja uz Vecāķu pludmali, 17 kilometru garš celiņš no centra līdz Dārziņiem, kā arī sakārtots esošais Zaļais veloceliņš - no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem šogad piešķirti 170 000 latu, lai sakārtotu Māras dīķi, labiekārtotu tā apkārtni un izbūvētu trūkstošo posmu gar Māras dīķi.

Akcijas noslēgumā bija ieradies arī domnieks Valdis Gavars (V), kurš aģentūrai LETA uzsvēra, ka veloceliņa jautājums būtu jāskata kompleksi un beidzot jāatrisina arī jautājums par Mārupītes dabas parka statusu - 94 hektārus plašajai teritorijai jau astoņus gadus neesot piešķirts parka statuss un pašvaldība to nekopj.

"Zaļais veloceliņš" ved maršrutā no Vanšu tilta pa Āgenskalna līci, Uzvaras parku, Arkādijas parku, gar Māras dīķi līdz Bieriņiem, pamatā izmantojot zaļo zonu - parkus, kā arī Mārupītes krastu. Tas izveidots, lai dotu iespēju Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot Rīgas parkus un Mārupītes dabas ainavu, kā arī sniegtu drošas pārvietošanās iespējas ikdienas velobraucējiem.

Rīgas vienīgā "Zaļā veloceliņa" izbūve tika sākta 2008.gadā. Tā ideja radās 2006.gadā ar mērķi veidot pilsētā "zaļo koridoru", nodrošinot iedzīvotājiem un tūristiem iespēju aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot Rīgas parkus un Mārupītes dabas ainavu, kā arī sniegt drošas pārvietošanās iespēju. Celiņa uzdevums ir savienot esošā Centrs-Jūrmala veloceliņa centra daļu, kas ir uz Vanšu tilta, un Mārupes pagastu. "Zaļais veloceliņš" ir izbūvēts daļēji, un nepabeigts ir palicis arī tā skaistākais posms starp Dauguļu un Kantora ielām Mārupītes ielejā.

"Daudz tiek runāts par jaunu veloceliņu izbūvi, bet, manuprāt, pirms uzsākt jaunu celiņu būvi vajadzētu pabeigt esošo, īpaši tāpēc, ka Mārupītes dabas parkā veloceliņa neizbūvētais posms ir vien ap 800 metriem. Turklāt pavisam dīvaini tas izskatās kontekstā ar iecerētajiem vērienīgajiem parku un skvēru atjaunošanas darbiem, kuros "Zaļā veloceliņa" pabeigšana neietilpst," uzsvēra Frīdenbergs.

Mārupītes ieleja ir viena no skaistākajām vietām Pārdaugavā gandrīz sešu kilometru garumā, veidojot šauru zaļu koridoru pilsētvidē. Mārupītes ieleja atzīta par vienu no Rīgas bioloģiski un kultūrvēsturiski vērtīgākajām daļām. Mārupītes ielejā pārstāvēti Latvijā bieži sastopami un tipiski, kā arī reti un aizsargājami augi. Teritorijā ir daudz mazu lāmu, vecupju avotu, daudz lielu koku un dižkoku.

Teritorija vērtējama kā bioloģiski daudzveidīga, ielejas centrālā daļa vietām atbilst dabas lieguma kategorijai. Tajā konstatētas 26 ķērpju sugas, 75 sēņu sugas, 36 putnu sugas. Tomēr Mārupītes dabas parks nav īpaši aizsargājama dabas teritorija ar prioritāti dabas aizsardzībai, - tas tika plānots kā parks, kur primārā ir piemērotība cilvēku atpūtai maksimāli dabīgā vidē.