"Vides projekti" nespēj segt vairāk kā 600 tūkstošu latu parādus; Sprūdžs aicina zaudējumus piedzīt no valdes locekļiem
Valstij piederošais uzņēmums "Vides projekti", kas ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu, nespēj segt vairāk kā 600 tūkstošu latu parādsaistības, pavēstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Ministrijā uzsvēra, ka "Vides projektu" maksātnespēja ir likumsakarīgs sliktas pārvaldības rezultāts un pašlaik kapitālsabiedrībai ne īstermiņā, ne ilgtermiņā nav resursu, lai segtu izveidojušās parādsaistības vairāk nekā 600 tūkstošu latu apmērā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs aicināja "Vides projektu" maksātnespējas administratoru Egonu Baltgaili izmantot visas likumos noteiktās tiesības, lai vērstos pret uzņēmuma bijušajiem valdes locekļiem Ivaru Ozoliņu, Henriju Avotu un Mārtiņu Jirgenu un civiltiesiskā kārtībā piedzītu no viņiem uzņēmumam nodarītos zaudējumus.
Šogad 12.jūnijā valdības sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamiem risinājumiem saistībā ar valsts "Vides projektu" turpmāko darbību, un par vienu no tiem tika atzīts uzņēmuma maksātnespējas pasludināšana.
Saskaņā ar ministrijā sniegto informāciju 2011.gada nogalē Sprūdžs tikās ar "Vides projektu" tā brīža valdes priekšsēdētāju Ozoliņu, lai pārrunātu uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā Ozoliņš informējis ministru par "Vides projektu" nodokļu parādu vairāk nekā 100 tūkstošu latu apmērā. Pēc šīs informācijas saņemšanas ministrs uzdeva veikt uzņēmuma finanšu auditu, kas atklāja, ka "Vides projektos" bija novērojama ne tikai nesaimnieciska valdes rīcība ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, bet iezīmējās arī prettiesiskas rīcības pazīmes.
Tāpat "Vides projektu" publiskais gada pārskats liecina, ka uzņēmums 2011.gadu pabeidza ar 299,4 tūkstošu latu zaudējumiem. Saskaņā ar uzņēmuma pagājušā gada bilanci uzņēmuma pašu kapitāls ir negatīvs – 210,8 tūkstoši latu, bet saistības pret kreditoriem – 604,1 tūkstotis latu, norādīja ministrijā.
"Šādi rādītāji ir pietiekami brīdinošs signāls par iespējamo īpaši lielu finanšu līdzekļu izsaimniekošanu un liela apmēra kaitējuma nodarīšanu valsts kapitālam. Pašlaik ir ierosināti vairāki kriminālprocesi saistībā ar "Vides projektu" iepriekšējās valdes darbību," atzina VARAM.
Ministrijā arī uzsvēra, ka "Vides projektu" finansiālās eksistences garants vismaz pēdējo triju gadu laikā bija ikgadējais Latvijas energoapgādes kompānijas "Latvenergo" maksājums 850 tūkstošu latu apmērā Daugavas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu īstenošanai.
VARAM atgādināja, ka 19.jūnijā valdība pieņēma lēmumu, ka turpmāk Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu nodrošināšanu organizēs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Līdz šā gada 1.novembrim LVĢMC apzinās nākamajā gadā paredzēto Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu izmaksas un par to informēs "Latvenergo".
Pašlaik arī tiek risināts jautājums, lai daļu no "Vides projektu" īstenotajiem projektiem nodotu citām institūcijām un tādējādi nodrošinātu nepārtrauktu pārrobežu sadarbības projektu īstenošanu.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.jūlijā "Vides projektus" pasludināja par maksātnespējīgiem.
Uzņēmums "Vides projekti" ir izveidots 1997.gadā. Tā pamatkapitāls ir 240 777 lati, un vienīgā īpašniece ir valsts.
BNS
