Šogad Latvijas Universitātē uzņem jaunos folkloristus
Līdzās divām galvenajām ievirzēm - literatūrzinātnei un valodniecībai - Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes bakalaura studiju programma "Baltu filoloģija" gadu no gada pārmaiņus piedāvā arī teātra zinātni, lituānistiku vai folkloristiku. Šogad kārta ir specializācijai folkloristikā, informēja LU Preses centrā.
"No dainu un pasaku pētniecības folkloristika ir attīstījusies par 21.gadsimtam atbilstošu disciplīnu, kuras uzmanības lokā ir gan klasiskās folkloras un tās moderno interpretāciju pētniecība, gan mūsdienu pilsētu vai virtuālās vides folklora - subkultūras ar savām ieražām un rituāliem, zīmēm un simboliem, gan daudzas citas parādības, kas rodas un attīstās šodienas apstākļos," skaidro LU Humanitāro zinātņu fakultātes Folkloristikas un etnoloģijas katedras vadītājs asociētais profesors Valdis Muktupāvels.
Studējot folkloristiku, studenti apgūst gan teorētiskos kursus, gan arī tādus, kas dod empīriskas un praktiskas zināšanas, proti, tie ir kursi folkloras teksta analīzē, folkloras un etnoloģijas pētniecības metodēs, kā arī latviešu folklorā, etnogrāfija, tradicionālajā dziedāšanā un instrumentālajā mūzikā, pasaules tautu mūzikā, baltu mitoloģijā un ornamentikā. Svarīga mācību procesa sastāvdaļa ir folkloras lauka prakse - vasaras ekspedīcija kādā no Latvijas novadiem.
Folkloristikas moduļa docēšanu nodrošina augsta līmeņa starptautiski pazīstami mācību spēki - profesore Janīna Kursīte un asociētais profesors Valdis Muktupāvels, kā arī zinātniskā asistente Jolanta Stauga un citi uzaicinātie pasniedzēji. Programmas docētāji ir aktīvi zinātniskajā pētniecībā un citās ar folkloristiku saistītās jomās, tur iesaistot arī studentus. Par šo aktivitāti liecina kaut vai šīs vasaras sākuma publikācijas - gan Janīnas Kursītes tematisks folkloras vākuma apkopojums "Virtuves vārdene", gan Valža Muktupāvela vasaras saulgriežu mūzikas albums "Karsta bija Jāņu nakte".
Jauno folkloristu profesionālās darbības iespējas ir daudzveidīgas: masu mediji, vispārizglītojošās skolas, Izglītības un zinātnes ministrija vai Kultūras ministrija un to pārziņā esošās iestādes, nevalstiskās organizācijas, privātais sektors. Liela daļa programmas beidzēju izvēlas turpināt izglītoties maģistra līmenī. Baltu filoloģijas maģistra programma ļauj turpināt specializāciju folkloristikā, piedāvājot tematiski saskaņotu moduli uzreiz pēc bakalaura studiju programmas absolvēšanas.