Rīgas Kino muzejs negaidīti saņēmis režisora Gunāra Pieša mantojumu
Kino muzejs saņēmis latviešu kinorežisora Gunāra Pieša (1931–1996) personiskās lietas un arhīvu, kuras bijušajās režisora lauku mājās atraduši to jaunie īpašnieki.
Pavisam negaidīti Rīgas Kino muzejā nonākusi daļa no kinorežisora mantojuma. To savā iegādātajā lauku īpašumā - bijušajā Pieša mājā - atradusi Evija Morse-Buch ar kungu, Kasjauns.lv informē Rīgas Kino muzeja projektu kuratore Līva Pētersone.
Kino muzeja īpašumā nonācis vairāk nekā 300 vienību vērtīgu laika liecību un personisku dokumentu - 60.-80. gadu fotogrāfijas, kurās redzams pats režisors, viņa ģimene un laikabiedri, foto no filmu uzņemšanas laukumiem, viņa personiskās dienasgrāmatas un piezīmes, kurās režisors skrupulozi intelektualizē par laikmeta sociālajām un mākslas kolīzijām, kinematogrāfaijas vispārīgiem jautājumiem, studiju laiku Maskavas kinoinstitūtā, viņa filmu scenāriji ar piezīmēm, filmu plakāti, un citas vērtīgas lietas. Materiālu vēl tikai gaida apguve un padziļināta izpēte.
Tas ir milzīgs ieguvums un lielisks papildinājums jau esošajiem režisora materiāliem. Muzejs izsaka lielu pateicību dāvinātājiem un augstu novērtē tik rūpīgu un ieinteresētu attieksmi pret zūdošām un retām Latvijas kino vēstures liecībām.
Gunāra Pieša vārds pazīstams jau vairākām paaudzēm: Piesis ir latviešu literatūras klasikas, mītiskā un pasaku motīvu iedzīvinātājs kinematogrāfijā - filmās „Nāves ēnā” (1971), „Pūt, vējiņi!” (1973), „Sprīdītis” (1985), „Maija un Paija” (1990), kā arī autors asi kritiski vērtētajai filmai „Kārkli pelēkie zied” (1961, debija pilnmetrāžas spēles kino).
Kino muzeja sinematēkā ikvienam apmeklētājam iespējams noskatīties visas Gunāra Pieša filmas.
Fragments no Gunāra Pieša filmas „Maija un Paija”
