Pabriks skeptisks par vienota Eiropas Savienības militārā spēka izveidi
Vajadzība pēc vienota Eiropas Savienības (ES) militārā štāba izveides ir kārtīgi jāizvērtē, komentējot Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera iniciatīvu, norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks ("Vienotība").
"Būtu jāsaprot, ko tad īsti šis štābs darīs? Štābs nav militāri spēki, un līdz šim Eiropai nav bijusi tik liela militāra iesaiste kādā reģionā, ka būtu nepieciešams šāds koordinācijas centrs," skaidroja Pabriks.
Viņš sacīja, ka pirms jaunas struktūras dibināšanas nepieciešams saprast, cik lielā mērā ir reāla nepieciešamība veikt militārās koordinācijas darbus. "Šobrīd NATO ietvaros valstīm trūkst virsnieku ko nosūtīt uz štābiem. Jautājums - vai mums pietiks resursu arī šādam koordinācijas centram?" skaidroja deputāts.
Pabriks pauda skepticismu par vienota ES militārā spēka izveidi, uzsverot, ka vispirms jāizvērtē budžets, spējas un politiska griba iesaistīties Junkera iniciatīvas īstenošanā. Viņaprāt, tikai tad, kad ir konstatēta nepieciešamība pēc minētās institūcijas izveides, var sākt domāt par vienota ES militārā štāba izveidi. "Nevajag ratus jūgt zirgam priekšā," piebilda EP deputāts.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā EK prezidents paziņoja, ka ES jāizveido galvenā mītne pasākumu koordinēšanai vienota militārā spēka izveidei.
"Mums nav pastāvīgas struktūras, un bez tās mēs nevaram strādāt efektīvi, tāpēc mums nepieciešama Eiropas galvenā mītne un jāstrādā pie kopīga militārā spēka," EP par stāvokli ES paziņoja Junkers.
22 no 28 ES dalībvalstīm ir arī NATO locekles, taču Junkers uzsvēra, ka bloka militārās ambīcijas neietekmēs attiecības ar aliansi. "Tam ir jābūt kā papildinājumam NATO - lielāka Eiropas aizsardzība nenozīmē mazu transatlantisko solidaritāti," viņš norādīja.
Bukarestē atklāj NATO komandpunktu
Nesen atbalstu idejai par kopīgu ES armiju apliecināja Višegrādas grupas valstis - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija.
Tāpat, viesošanās laikā Viļņā, atbalstu dziļākai ES militārajai integrācijai izteica arī Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, paužot viedokli, ka tas nekaitēs NATO.
Šīs iniciatīvas atbalstītāji norāda, ka tas nepieciešams, lai reaģētu uz joprojām aktuālo nelegālās migrācijas problēmu un pieaugošajiem terorisma draudiem, taču novērotāji saka, ka tāda struktūra varētu mazināt ASV ietekmi uz Eiropas drošību, bet tas būtu izdevīgi dažām Rietumeiropas valstīm, kas ieņem maigāku nostāju attiecībā pret Krieviju.
