Žurnāls: rosina slēgt 55 studiju programmas 23 augstskolās

Kopumā tika izvērtētas 854 studiju programmas, taču Augstākās izglītības padome (AIP) slēdzamo programmu sarakstu atteikusies publiskot un plānoja to darīt tikai septembrī, jo "projekta īstenotāji nevēlas ietekmēt jauno studentu studiju vietas izvēli," skaidrojis AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Žurnāla redakcija nolēmusi tās rīcībā nonākušo sarakstu tomēr publicēt, uzskatot šo informāciju par svarīgu topošajiem studentiem.

Studiju programmu izvērtējums ir apjomīgs projekts, ko AIP īsteno ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu, tā ietvaros 237 ārzemju un vietējie eksperti analizēja izglītības kvalitāti gandrīz visās augstskolu programmās - projektu sākot, Latvijā bija 954 studiju programmas, bet pētījumā ir ietvertas 854 (augstskolas varēja tās nepiedāvāt vērtējumam). Šis ekspertu vērtējums septembrī tiks iesniegts programmu akreditācijas komisijai. Projekta vadītāja Baiba Rivža norāda, ka ekspertu novērtējums ir svarīgs, jo tas "ir bāze virziena [oficiālai] akreditācijai".

Tomēr vērtējums automātiski nenozīmē programmas saglabāšanu vai slēgšanu, - par to būs jālemj atsevišķi. Turklāt AIP atgādina, ka līdz rudenim vērtējums vēl varot mainīties, jo ir augstskolas, kas ekspertiem nepiekrīt un esot gatavas pat tiesāties, ja to programmas netiks akreditētas. Vētra uzskata - "nezināšana, ka iepriekšējā gadā viņu izvēlētā studiju programmā ir bijušas problēmas", nekādi nekaitē studentiem. Proti, neviens students, ja arī aizgājis uz negatīvi novērtētu programmu, "nepaliks uz ielas", jo studiju līgumos ir paredzēts, ka programmas pārtraukšanas gadījumā studentam tiks piedāvāta iespēja turpināt mācīties citā augstskolā, pāriet līdzīgā programmā.

Tomēr liela daļa no žurnāla aptaujātajām augstskolām pašas solījušas, ka negatīvi novērtētajās programmās šogad vairs neuzņems jaunus studentus.

Augstskolu programmu vērtēšana sākās jau 2011. gada septembrī. Studiju programmas tika sadalītas 28 studiju virzienos, katru no tiem vērtēja ekspertu veidotas komisijas, parasti piecu cilvēku sastāvā - pa vienam pārstāvim no Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas (potenciāls darba devējs nozarē), divi eksperti no ārvalstīm un viens Latvijas eksperts, kas nestrādā nevienā no vērtējamajām augstskolām. Ārzemju eksperti tika aicināti no Lielbritānijas, Somijas, Islandes, Baltijas kaimiņvalstīm.

Galvenie kritēriji vērtēšanā bija četri - studiju programmas satura kvalitāte, pieejamie resursi, ilgtspēja un sadarbība/pārklāšanās ar citām programmām. Eksperti ņēmuši vērā gan augstskolu pašnovērtējuma ziņojumus, gan datus par studentu skaitu, personāla akadēmisko kompetenci, devušies arī vizītēs uz izglītības iestādēm.

Novērtētās programmas atkarībā no to rezultātiem sadalītas trīs grupās, no kurām problēmas ar ilgtspēju ir pēdējās - trešās grupas programmām. Aptuveni 70% programmu (585) ir iekļuvušas augstākajā grupā, bet ceturtā daļa jeb 210 programmas - otrajā grupā. Šīm programmām eksperti snieguši komentārus par studiju uzlabošanu. Pēdējā jeb nesekmīgajā grupā iekļauti 6% no vērtētajām programmām, un tas nozīmē, ka eksperti rekomendē šīs programmas slēgt.

Vismaz viena negatīvi vērtēta programma ir pusē no visiem studiju virzieniem, bet vislielākais īpatsvars - psiholoģijas studijās, kur katra ceturtā programma nav atzīta par ilgtspējīgu. Otrs "nesekmīgākais" izrādījies tūrisma virziens.

Savukārt absolūtos skaitļos visvairāk negatīvi vērtēto programmu ir vadības zinību studiju virzienā (19 no 136 vērtētajām programmām) un izglītības studijās (11 no 74). Rivža uzsver, ka visos virzienos eksperti esot bijuši vienlīdz stingri savus vērtējumos.

Kopumā negatīvi novērtētas programmas 23 Latvijas augstskolās. Vairāk nekā pusē gadījumu problemātiska bijusi tikai viena vai pāris no konkrētās augstskolas programmām, tomēr ir vairākas augstskolas, kurās ir lielāks "caurkritušo" skaits. Viens no skaidrojumiem - šajās augstskolās vienkārši ir vairāk studiju programmu. Piemēram, pa sešām nesekmīgajām programmām ir Latvijas Universitātē un Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.

Visas aptaujātās augstskolas norādījušas, ka esošie studenti saņems pilnvērtīgu izglītību, taču par jaunu studentu uzņemšanu negatīvi novērtētajās programmās augstskolām domas dalās.

Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji apliecinājuši, ka trešajā grupā iekļuvušajās studiju programmās jaunus studentus neuzņems.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija atbildējusi izvairīgi, vien pieminot, ka 27 akreditēto programmu vietā no nākamā mācību gada tiks piedāvātas 22 (tieši piecas programmas šajā augstskolā arī atzītas par problemātiskām).

Tikmēr Daugavpils universitātes prorektore Irēna Kaminska uzskata - kamēr ir spēkā iepriekšējā programmu akreditācija, augstskolai nav pamata tās slēgt.

Rēzeknes augstskolas studiju prorektore Angelika Juško-Štekele atzīst, ka divās no trim trešajā grupā iekļuvušajām programmām tiešām vairs neuzņems jaunus studentus, bet programmā "Speciālā pedagoģija" studenti tiks uzņemti, jo augstskola nepiekrīt ekspertu vērtējumam, kas pārāk koncentrējies uz studentu skaitu, nevis satura kvalitāti. Savas pretenzijas augstskola jau iesniegusi un ir pārliecināta, ka vērtējums tiks mainīts.

Jānis Vētra uzsver, ka labāki rezultāti ir augstskolām, kuras piedāvā vairāk budžeta vietu, bet tām augstskolām, kurām ir vairāk maksas vietu, "ir jāpārdomā piedāvājums vai arī resursi jākoncentrē vienā konkrētā virzienā".

Ja topošajam studentam ir bažas par izvēlētās programmas akreditāciju vai nomāc citas neskaidrības, studentu pārstāvis AIP Edvards Ratnieks jaunajiem studēt gribētājiem iesaka sazināties ar Latvijas Studentu apvienību un uzzināt atsauksmes par interesējošo studiju programmu.