Pacienti vairs nevar gaidīt. Tikmēr ekspertiem krasi dažādi viedokļi, kā jāfinansē veselības aprūpe

Kā konferences sākumā norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), šobrīd veselības aprūpes sistēmas pamatjautājums ir jauna finansēšanas modeļa izstrāde. "Tas ir politisks jautājums, kura fonā netieši konkurē vairāki iespējamie modeļi ar ļoti atšķirīgu, arī pretrunīgu, ekonomisko, sociālo un pat ideoloģisko saturu."

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli noteikti nebūs viegla izvēle. "Nav šaubu, ka būs ideoloģiski strīdi, partiju konkurence, bet tajā nedrīkst pazaudēt galveno - veselības aprūpes reformas mērķim ir jābūt pacientam, izārstētam pacientam, pilnvērtīgam sabiedrības loceklim, arī nodokļu maksātājam tad, ja viņš ir darbaspējīgā vecumā."

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners stāstīja, ka ministrijas ieskatā finansējums veselības aprūpei būtu jāpalielina, neradot papildu slogu iedzīvotājiem, kā arī nepārveidojot pakalpojumu grozu, kas pienākas iedzīvotājiem.

Arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis aicināja, domājot par finanšu avotiem, ņemt vērā solidaritāti, proti, vienāds maksājums, piemēram, 300 eiro gadā, nav solidārs, jo cilvēki ar mazākiem ienākumiem to izjutīs daudz spēcīgāk nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.

Savukārt Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste stāstīja, ka LB ieskatā veselības aprūpes finansēšanas modelis ir jāveido tā, lai tajā tiktu iesaistīti arī privātie apdrošinātāji, līdz ar to tiktu nodrošināta arī konkurence.

Viņš skaidroja, ka lielāka daļa finansējuma šādā modelī tomēr nāktu no valsts, taču iedzīvotājiem, tostarp veselajiem iedzīvotājiem, pērkot polises, tiktu nodrošināta solidaritāte attiecībā pret trūcīgajiem. Tāpat valsts varētu ar polisēm nodrošināt tos, kuri tās nevar atļauties.

Rutkaste uzskata, ka LB piedāvātais modelis ir solidārāks nekā pašreizējā sistēma, jo šobrīd divas trešdaļas no veselības aprūpē patērētā finansējuma sagādā valsts, bet vienu trešdaļu - slimie iedzīvotāji. Paredzot, ka apdrošināšanas polises jāiegādājas visiem iedzīvotājiem, divas trešdaļas finansējuma joprojām nodrošinātu valsts, bet arī veselie iedzīvotāji ieguldītu līdzekļus, lai nodrošinātu veselības aprūpi iedzīvotājiem.

Konferencē izskanēja arī viedokļi, ka finansējumu iespējams arī iegūt, samazinot finansējumu pašvaldībām. Tika norādīts, ka pašvaldības naudu tērē arī dažādiem svētkiem, apmaksā salūtus un maksā mūziķiem honorārus. Pret šādu ideju gan iebilda pašvaldību pārstāvis, norādot, ka pašvaldībām laika gaitā ir augušas arī funkcijas, kas jāfinansē.

Tāpat vairākkārt tika norādīts uz Latvijā pastāvošo ēnu ekonomiku, kuru apkarojot būtu iespējams vairāk naudas atvēlēt veselības aprūpei. Apinis arī minēja, ka finansējumu būtu iespējams atrast, palielinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) dažādām ekskluzīvām precēm. Kā piemēru viņš minēja automašīnas ar lielu motora tilpumu.

Kučinskis gan atgādināja, ka finansējuma atrašana nav viegls process, jo, piemēram, valsts aizsardzībai, kurai bija jāatrod mazāki līdzekļi, tas nenācās viegli.

Savukārt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības sistēmu stiprināšanas vadītājs Tomāšs Evetovits norādīja, ka, piemēram, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, nedrīkst rasties situācija, kad kāds cilvēks nesaņem medicīnas pakalpojumus, jo nav iegādājies apdrošināšanas licenci. Viņš skaidroja, ka arī apdrošināšanas licence ir jauns nodoklis, bet tas nenozīmē, ka cilvēki nemaksā arī citus nodokļus.

Kā konferences beigās norādīja veselības ministre Anda Čakša, veselības aprūpē šobrīd vairs nav, kurp atkāpties, un pacienti vairs nevar gaidīt. Viņa gan uzskata, ka valsts medicīna var būt spējīga palīdzēt cilvēkiem, tomēr ir jāpieņem politisks lēmums par finansējuma palielināšanu medicīnai līdz 12% no kopējiem valdības tēriņiem.