Cik maksā cilvēka dzīvība? Lielbritānijā 130 tūkstošu, Latvijā 150 latu
Lielbritānijā privātai veselības aprūpes firmai tiesa šonedēļ piespriedusi 100 000 sterliņu mārciņu lielu sodu, kā arī segt vairāk kā 29 000 mārciņu izdevumus par labu miruša pacienta tuviniekiem.
Maikls Velšs (85) 2009. gadā Valentīna dienā izgāja uz savas slimnīcas istabas balkona, nokrita un nākamajā dienā nomira. Viņš bija ieradies slimnīcā, lai veiktu prostatas operāciju, bet pēc pāris dienām miris nelaimes gadījumā. Firma „BMI Healthcare” atzīta par vainīgu, jo durvis nebija aizslēgtas, tātad nebija padomāts par pacienta drošību.
Liktenīga sagadīšanās – Velša kunga dēls ir BBC veselības nozares žurnālists Ferguss Velšs. Tomēr diez vai Britānijā tas bija galvenais iemesls tiesas spriedumam. Tiesnese paziņoja, ka viņa nevar ignorēt faktu, ka firmai bija jāgarantē pacientu drošība.
Un tagad salīdzinājumam – par to, ka ārstes nolaidības rezultātā sociālās aprūpes centrā „Kalkūni” nomira pacients, dakterei Veselības inspekcija piesprieda 150 latu sodu. Protams, viņas makam tas ir lielāks cirtiens nekā britu firmai, kas gadā aprūpē 1 250 000 pacientu. Tomēr briti visdrīzāk tagad uzmana, vai balkonu durvis ir aizslēgtas, bet vai mūsu aprūpes iestādēs kārtība ir palielinājusies?
Teiksiet – pie vainas naudas trūkums? Arī, tomēr atceros nepatīkamu gadījumu, piedzīvotu pirms dažiem gadiem. Sievasmāte sirga ar diabētu, katru dienu vajadzēja veikt insulīna injekcijas, bet gribas jau arī pašiem atvaļinājumā izbraukt. Nolīgām privātu aprūpes firmu, kas par šo pakalpojumu saņem naudu no valsts, bet arī paši labprāt bijām ar mieru piemest savu artavu medmāsiņai.
Bijām jau kūrortā, kad ap pusdienlaiku atskanēja izmisušās sievasmātes zvans – māsiņa, visu rītu gaidīta, ieradusies un pikti pārmetusi, kāpēc gan tie tuvinieki paši nevar iešpricēt. Apmēram tā – ēstuvē samaksājāt, bet paēst varējāt mājās. Viens dusmīgs zvans firmas direktorei visu gan atrisināja, māsiņu nomainīja un tālāk viss ritēja godam.
Bet pēc pieredzētā valsts slimnīcā „Gaiļezers”, kur galu galā sievas mamma sirmā vecumā aizgāja mūžībā, varam teikt tikai vislabāko par mediķu darbu. Viņi nevarēja paveikt brīnumus, bet to, ko reāli spēja, to darīja no sirds. Tā ka – ir nauda, un ir attieksme un vēlme darīt. Ir labi, ja to izdodas sabalansēt, no kā pagaidām esam tālu.
