Jūlija otrajā dekādē Skrīveros nolijusi mēneša norma
Kopš jūlija sākuma ik dienu bijušas lielākas vai mazākas lietusgāzes, un jūlija otrās dekādes kopējais nokrišņu daudzums bijis 180% no normas ar teritoriālajām svārstībām no 50% līdz 70% no normas Rīgā un Saulkrastos līdz vairāk nekā mēneša normai līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Skrīveros.
Vismazāk nokrišņu bijis 11.jūlijā un 16.jūlijā, bet visvairāk - 20.jūlijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Jūlija otrās dekādes pēdējā diennaktī nokrišņu daudzums vietām bija ne tikai liels, kad Latvijas vidusdaļā un Latgalē tas pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu, bet arī kontrastains. Tā Skrīveros tas sasniedza 53 milimetrus, kas ir gandrīz divas trešdaļas no mēneša nokrišņu normas, bet Ogres novada Lielpēčos lietus nokrišņu daudzums bija tikai 11 milimetri, savukārt Rīgā - tikai viens milimetrs.
Savukārt vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 1,4 grādus zemāka par normu. Vienu līdz divus grādus siltākas par normu jūlija otrajā dekādē bija tikai pirmās divas dekādes dienas, kad dienā gaiss sasila līdz plus 20, plus 26 grādiem. Turpmāk, līdz pat dekādes beigām, diennakts vidējā gaisa temperatūra bija vienu līdz trīs grādus zem ilggadīgās vidējās. Dienā gaisa temperatūra pakāpās līdz plus 17, plus 21 grādam, 20.jūlijā vietām Latvijas austrumu daļā gaisa temperatūra bija plus 15, plus 16 grādi.
Naktī gaisa temperatūra noslīdēja pārsvarā līdz plus 10, plus 14 grādiem, atsevišķās vietās arī zem plus 10 grādiem. Zāles virskārtā, kur naktī temperatūras parasti ir viszemākās, līdz salnām vietām pietrūka tikai trīs līdz četri grādi.
Cikloniem un lietus zonām šķērsojot Latviju, bieži ducināja un zibeņoja pērkona negaiss - tas aizvadītajā dekādē tika novērots astoņās dienās no desmit. Vēja brāzmas vislielāko ātrumu sasniedza 15.jūlijā, kad Baltijas jūras piekrastē vējš pūta brāzmās līdz 27 metriem sekundē.
