Burkāns: naudas atmazgātāji Latvijā mierīgi gulēt nevar

Intervijā aģentūrai LETA viņš atklāj, ka pēdējā laikā arvien biežāk naudas atmazgāšanas shēmās tiek iesaistīti ja uni cilvēki, kā arī krāpnieki izmanto cilvēku dāsnumu un labticību. Pēc Burkāna teiktā, pēdējos gados Latvijā krietni uzlabojusies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un tas novērtēts arī starptautiski, proti, Eiropas Padomes „Moneyval” komitejas ziņojumā par Starptautiskās organizācijas cīņai pret naudas atmazgāšanu (FATF) pamatrekomendāciju izpildi Latvijai vairs nav neviena negatīva vērtējuma.

Izplatītākās ir divas – tādas, kuras pēc sava apjoma būtu rēķināmas ap 80% no visiem materiāliem, ko nosūtam dažādām policijas iestādēm. Tīri matemātiski visvairāk ir tā sauktās ”phishing” lietas jeb nelikumīga paroļu savākšana. Krāpnieki, kas darbojas arī kā hakeri, ielaužas ārvalstu banku klientu kontos un no šiem kontiem noņem naudas summas, kuras izsūta uzreiz vairākiem adresātiem uz vairākām valstīm. Un ir cilvēki, kurus sauc par ”mūļiem”, kuru uzdevums ir šo naudu vai nu pārskaitīt tālāk vai arī izņemt skaidrā naudā un tad tālāk nodot kādam. Tā sauktais “mūlis” par to saņem attiecīgu samaksu, kas nav pārāk liela - mērāma vien dažos desmitos latu.

Šie procesi mūsu reģionā ir aizsākušies apmēram pirms trim četriem gadiem. 2010.gadā toreizējai Ekonomikas policijas pārvaldei nosūtījām 67 materiālus, 2011.gadā – 318 šādus materiālus un šogad jau esam nosūtījuši 77 materiālus. Mazāk tāpēc, ka tur varētu būt gan policijas darba nopelns, gan arī kopīgi ar policijas pārstāvjiem vai atsevišķi esam snieguši intervijas medijos, brīdinot cilvēkus neiesaistīties šādos nelikumīgos pasākumos.

Pirmajos gados tie naudas izņēmēji pārsvarā bija, vienkārši sakot, bomži. Nākamais vilnis bija, kad naudas izņēmēji bija galvenokārt bijušie notiesātie. Pagājušogad un šogad pārsvarā tie ir jauni cilvēki studentu vecumā – 19 līdz 25 gadus veci. Tie ir cilvēki, kuri bieži vien ir bez darba un vieglas naudas tīkojuma rezultātā ir gatavi par dažiem desmitiem latu sniegt šādus pakalpojumus. Neizslēdzu iespēju, ka daži no viņiem ir apmānīti, ka tā saucamie brigadieri viņiem iestāsta, ka viņiem ārvalstīs ir ļoti laba firma, bizness iet uz augšu un ir vajadzīgs pārstāvis Latvijā. Nekas daudz neesot jādara, darbs mājās pie datora - ir jāatver bankā konts, kurā tiks ieskaitīta nauda, kas ir jāpārskaita tālāk, un tas arī viss. Elementāri.

Varbūt arī viens otrs no viņiem naivi notic. Es pats vienā no reģionālajām avīzēm esmu redzējis darba sludinājumu šādam darba piedāvājumam, kur sludinājumā pēdējais teikums ir, ka tā nav naudas atmazgāšana. Tas jau vien parāda, ka pats sludinājuma rakstītājs jau saprot, par ko ir runa darba piedāvājumā.

Nauda visvairāk nāk no Vācijas, Nīderlandes un Kanādas bankām – tur ir pamatā 90–95% visu šo gadījumu. Mazliet mazāk no Somijas, ir pa atsevišķiem gadījumiem arī no Itālijas, ASV un citām valstīm, bet tie ir tikai atsevišķi gadījumi.

Summas, kuras tiek pārskaitītas, svārstās sākot no 500-800 latiem vai 1000 latiem, bet visbiežāk nepārsniedz 5000 līdz 6000 latu dažādās valūtās. Šādas summas tiek pārskaitītas tāpēc, lai pats cietušais nepamanītu, ka viņam tāda summa ir noņemta. Otrkārt, droši vien noziedznieki paskatās, ar kādām summām cietušais pats visbiežāk ir veicis darījumus. Ļoti reti ir tādi gadījumi, kad summas ir mērāmas simtos tūkstošos latu vai eiro.

Otrs ir saistīts ar ēnu ekonomiku. Uzreiz jāsaka, ka nav tādu valstu, kur nebūtu ēnu ekonomikas. Izmantojot šādu situāciju, veidojas uzņēmumu grupējumi, kuri veic dažāda rakstura savstarpējos darījumus nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas vai izkrāpt pievienotās vērtības nodokli. 2005.gada beigās, 2006.gada sākumā notika divas Finanšu sektora attīstības padomes sēdes, kurās noteica, ka prioritāte dienestam ir strādāt ar lielajām shēmām. Savukārt mēs paši precizējām, ka shēmu varētu uzskatīt par lielu, ja tajā kā darījumu dalībnieki ir vismaz 20 fiziskās vai juridiskās personas.

2009.gadā mēs Finanšu policijas pārvaldei nosūtījām 21 materiālu, 2010.gadā – 54 materiālus un 2011. gadā – 52 materiālus par lielajām shēmām.

Otra prioritāte dienestam ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašana un iesaldēšana. Runa ir par lielām summām. Pagājušogad mēs iesaldējām 3,5 miljonus, šogad sešos mēnešos noziedzīgi iegūtos līdzekļus jau 7,5 miljonu apmērā.

Konkrētus gadījumus likumos noteikto ierobežojumu dēļ es tieši nedrīkstu minēt līdz brīdim, kamēr personas nav sauktas pie kriminālās atbildības. Taču ir viena reta metode, kas šajā pusgadā ir parādījusies jau vairākas reizes - tie ir aicinājumi noguldīt vai ziedot naudu. Mēs tur saredzam krāpšanu.

Ja ir runa par noguldījumu veikšanu, loģiski būtu, ja iemaksātā nauda tiek ieguldīta biznesā, lai varētu noguldītājiem samaksāt peļņas procentus, kas visiem tiek solīti. Tie gan parasti ir diezgan fantastiski – 20%, 40%, 60%. Var teikt, ka tur tiek solīti zelta kalni. Faktiski mēs redzam, ka šīs naudas summas tiek izmaksātas citiem noguldītājiem, vai vēl trakāk – tiek vienkārši notērētas lielveikalos, algās. Tādējādi patiesībā liela daļa šo cilvēku nesaņems ne tikai procentus, bet arī pamatsummu. Sanāk, ka viņi ir bezjēdzīgi ziedojuši savus līdzekļus krāpniekiem.

Ir arī gadījumi, kad cilvēki tiešām ziedo naudu citiem, domājot, ka ir devuši naudu cilvēkam, kuram ir problēmas ar pārtiku, veselību un citas līdzīgas problēmas. Mēs faktiski redzam, ka konkrētajam cilvēkam, kurš ir ziedojumu saņēmējs, dzīves situācija nav tāda, kādu viņš ir par sevi aprakstījis internetā vai kur citur. Piemēram, viņš ir apgalvojis, ka ir bijusi smaga operācija, ir miruši vecāki. Mēs zinām, ka vecāki ir dzīvi un ziedojumu saņēmējs ir labi ģērbts – baltā kreklā. Tie apstākļi, kas tiek nosaukti, neapstiprinās, mēs redzam, ka ziedotāji diemžēl tiek apmānīti.

Man varbūt tas sarūgtinājums nav tik liels, ja tiek ziedots viens santīms vai viens lats, bet ir cilvēki, kas ziedo 100 latus, 500 latus, un tie ir veci cilvēki. Viņi ir līdzjūtīgi, varbūt viņi savu pēdējo naudiņu atdod citam cilvēkam, lai palīdzētu, bet faktiski viņiem šī nauda tiek izkrāpta.

Ir tādi gadījumi, kad mūsu darbinieki saka, ka dažreiz krāpniekus tīri cilvēcīgi vēl var saprast, bet ir tādi šaušalīgi gadījumi, kad viņi saka: ”nu, kā viņam tiešām nav kauna, pat pretīgi”. Tad, kad izmeklēšanas iestādes varēs šo informāciju atklāt, es domāju, ka viņi ir jāliek pie lielā kauna staba.

Negribētu, lai cilvēki zaudētu labo ticību un domātu, ka nevienam nedrīkst vairs ziedot. Runa ir tikai par dažiem atsevišķiem gadījumiem, kaut gan izkrāptās summas sniedzas pat līdz desmit tūkstošiem latu.

Tie ir dažādi cilvēki. Katrai cilvēku kategorijai, ņemot vērā vecumu, izglītības līmeni, kādu darbu strādā, vai ir bezdarbnieks, katrs pēc savām zināšanām vai situācijas iespējām izmanto vienu vai otru legalizācijas veidu. Protams, arī summas ir atšķirīgas. Vienam liela summa šķiet 60-100 latus izkrāpt, citam tie ir 60 000. Citos gadījumos tās ir miljonos rēķināmas summas. Ir gadījumi, kad mēs apturam noziedzīgi iegūto līdzekļu miljonus vienā reizē. Situācijas ir ļoti dažādas.

Situācijas varētu būt dažādas. Viens no iemesliem, kas liek pievērsties, ir vieglas peļņas iespējas, piemēram, šie ”phishing” gadījumi, kur jauns cilvēks 30–80 latus var nopelnīt, teiksim, pusstundā vai stundā. Nākamā cilvēku grupa ir nodokļu nemaksātāji, kurus ietekmē gan ekonomiskā situācija, gan pašu nevēlēšanās maksāt nodokļus, gan arī piedāvātās iespējas iesaistītos šādā nolūkā lielos grupējumos. Ja runājam par citiem krāpšanas un dokumentu viltošanas gadījumiem, tad šeit saskatu tīru ļaunprātību un vēlmi iedzīvoties, neko citu.

Paužu pārliecību, ka mums apzināta legalizācijas vai terorisma finansēšanas gadījumu ignorēšana Latvijā, visdrīzāk, nedraud. Kopumā runājot, piemēram, spēja izvērtēt attiecīgo situāciju, vai attiecīgie klienti nenodarbojas ar terorisma finansēšanu, ir atkarīga pamatā no deviņu Starptautiskās organizācijas cīņai pret naudas atmazgāšanu (FATF) speciālo rekomendāciju ievērošanas praksē. Tās ir speciāli veltītas tikai, lai novērstu un apkarotu terorisma finansēšanu. Šīs rekomendācijas ir obligātas visām pasaules valstīm. To, cik lielā mērā Latvija tās ir ieviesusi normatīvos aktos un praksē, pārbaudīja ekspertu komisija.

Ar zināmu lepnumu un apmierinātību varu teikt, ka mums kopš zināmajiem 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV nav bijis neviens terora akts vai skaļš terorisma finansēšanas gadījums. Jebkurā gadījumā sistēmai ir jābūt gatavai to atklāt, novērst un apkarot. Starptautisko ekspertu vērtējums šai jomai ir labs - sistēma strādā.

Mēs katru gadu saņemam zināmu skaitu ziņojumu no finanšu sektora par vismazākajām aizdomām, arī par iespējamu terorisma finansēšanu. Mēs šos gadījumus ļoti rūpīgi izanalizējam. Dienestā ir speciāli nozīmētas divas personas, kuras nodarbojas tieši ar šiem jautājumiem. Tie ir profesionāļi šajā jomā, kuri no pusvārda saprot, kas notiek un kas nenotiek. Neviens reāls terorisma finansēšanas gadījums līdz šim nav apstiprinājies. Mēs varam būt mierīgi, ka bankas un citas finanšu sektora iestādes seko līdzi situācijai un vajadzības gadījumā adekvāti reaģē.

Kā Latvijas delegācijas vadītājam Eiropas Padomes ”Moneyval” komitejā manā rīcībā ir attiecīgie rekomendāciju projekti, kas Eiropas Padomes mājaslapā tiks publicēti tuvāko nedēļu laikā*. Salīdzinot šā gada 4.novērtēšanas kārtas ziņojumu ar iepriekšējās, 2006.gadā veiktās, novērtēšanas kārtas attiecīgo dokumentu, varu teikt, ka toreiz, vērtējot 40 rekomendācijas un vēl 9 speciālās rekomendācijas, Latvija saņēma piecas negatīvas atzīmes, bet šajā vērtēšanas kārtā Latvijai vairs nav neviena negatīva vērtējuma. Pārējie vērtējumi palikuši apmēram tādā pašā līmenī. Cita starpā, jānorāda, ka par divu rekomendāciju ieviešanu ir saņemtas ļoti labas atzīmes.

Darbs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā pēdējos gados ir uzlabojies. Ar to domāju, ka uzlabojums ir veikts gan normatīvās bāzes tālākā izstrādē, gan institūciju darbībā, gan arī veiktā darba statistiskos rādītājos kopumā.

Visas ziņojumā minētās rekomendācijas ir ļoti konkrētas – tās rakstītas vai nu konkrētai iestādei, vai konkrētam sektoram, un tās visas būs jāizvērtē un arī jāpilda. Tomēr, ņemot vērā, ka gala ziņojums vēl nav oficiāli publicēts, nebūtu korekti nosaukt konkrētas rekomendācijas pirms laika.

2006.gadā FATF viena no rekomendācijām tika novērtēta kā nepilnīgi ieviesta un līdz ar to ar negatīvu vērtējumu. Daudzas institūcijas pielika visus spēkus, un tika sagatavoti grozījumi Komerclikumā, kas noteic, ka Uzņēmumu reģistram, reģistrējot uzņēmumus, ir jāreģistrē ne tikai šo uzņēmumu īpašnieki, bet arī patiesā labuma guvēji – personas, kuras formālajiem uzņēmuma īpašniekiem ir uzticējušas vai kā citādi nodevušas attiecīgos līdzekļus, tostarp arī finanšu līdzekļus. Šādas prasības līdz 2011.gadam nebija. Tāpēc iepriekšējā kārtā vērtējums, runājot pēc skolas atzīmēm, diemžēl bija divnieks.

Šā gada jūlijā Eiropas Padomes ”Moneyval” komitejas eksperti plenārsēdē pēdējās veiktās izmaiņas novērtēja ar visaugstāko atzīmi, kas nozīmē pilnīgu starptautisko prasību ieviešanu šai jomā. Tas izsauca citu valstu pārstāvju neviltotu interesi par to, ka iepriekš bija divnieks, bet tagad esam teicamnieki. Šajā jomā Eiropā teicamās atzīmes ir ļoti liels retums, pamatvērtējums ir apmierinoši.

Protams, tiks sniegta informācija par Eiropas Padomes ”Moneyval” komitejas apstiprinātajā ziņojumā esošajām rekomendācijām tālākai legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmas attīstībai Latvijā, un otra lieta būs mūsu pašu darba grupas devums.

Nedomāju, ka starpziņojumā būtu jāiesniedz jau uzreiz gatavs darba plāns, bet atsevišķus darba plāna punktus kā aktuālākos varētu virzīt. Būs konkrēti priekšlikumi, taču patlaban nav īsti korekti tos atklāt. Galvenie principi būtu par to, ka mums ir jāskatās uz to, cik sakārtota ir šī sistēma kopumā. Ja mums kaut ko rekomendē starptautiskās organizācijas, vispirms jāskatās, vai mūsu veicamie pasākumi, to starpā likumu grozījumi, sasniegs savu plānoto mērķi.

Man atkal ir jāatgriežas pie tā, kā mūs citi ir novērtējuši, jo no malas tas tomēr ir labāk redzams. Kopumā, saskaņā ar vērtējumu septiņos rādītājos, mēs esam uzlabojuši savu vērtējumu, salīdzinot ar 2006.gadu. Mēs varam teikt, ka esam gājuši līdzi laikam, pratuši ieviest jaunās prasības, mēs esam palielinājuši attīstības ātrumu. Attīstības ātrums patlaban, it īpaši starptautisko prasību jomā, ir lielāks, nekā tas bija 2006.gadā.

Noteikti. Liktenis ir lēmis, ka pirmie ir noziedznieki un tad pa pēdām viņiem min tiesībsargājošās iestādes. Šeit ir jautājums par to, cik liels ir attālums starp šīm personām. Daudz labāk, ja šis attālums ir minimāls un viņi jūt mūsu dvašu pakausī. Viena lieta ir attāluma samazināšana, otra lieta ir, ka naudas atmazgāšanas metodes nemitīgi mainās, rodas arvien ir jaunas. Tās mainās ne tikai laikā, bet arī pa reģioniem, piemēram, tas, kas ir aktuāls Latvijā, tas var būt neaktuāls Serbijā, Argentīnā vai Vjetnamā.

Es arī uzskatu, ka ļoti būtiski ir ātri un efektīvi cīnīties – atrast šos noziedzīgi iegūtos līdzekļus, iesaldēt un konfiscēt. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir teicama šī sistēma.

Mēs esam drauds noziedzniekiem, tam ko viņi ir noziedzīgi ieguvuši. Viņi nevar mierīgi gulēt, jo var pamosties un konstatēt, ka šī nauda ir iesaldēta. Viņiem jābūt tādai sajūtai, ka viņi nepaliks nesodīti. Nebūt negribu teikt, ka mēs esam ideāli, jo paskatoties, cik liela ir ēnu ekonomika, tur mums visiem vēl ir, ko darīt un darīt.