Japāņu televīzija apceļo Latviju ar autobusu

Latvijā japāņi strādās divas dienas. Interesanti, ka viņi liek akcentu uz ceļošanu ar autobusu, lai saviem skatītājiem parādītu, kā ir svešās valstīs pārvietojoties ar tādu sabiedriskā transporta līdzekli kā autobuss.

Televīzijas sabiedrība BS-TBS ik nedēļu saviem skatītājiem stāsta par svešām zemēm, tās radošajai grupai ceļojot ar autobusu. Raidījums iemantojis lielu popularitāti valstī. Tulkojumā no japāņu valodas latviski šīs programmas nosaukums ir apmēram šāds: „Piezīmes no ceļojuma ar autobusu”.

Programmas veidotāji apceļojuši daudzas pasaules valstis un savās gaitās pārvietojušies ar dažnedažādiem autobusiem. Tā bijusi gan Mongolija un Indija, gan Vjetnama un Nepāla, gan Maroka un Sahāras tuksnesis, gan Vācija un Šveice. Šovasar japāņu televīzija nonākusi līdz Baltijas projektam, Kasjauns.lv informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

31. jūlijā un 1. augustā Latvijā strādā BS-TBS triju cilvēku radošā brigāde  programmas direktores Hiratas Cadu vadībā. Grupā ir arī operators japānis un projekta koordinators – igaunis Heiki Soneste, kas desmit gadus bijis tūrisma gids, bet nu sešus gadus dzīvo un strādā Tokijā.

Parastā darba kārtība, pēc Heiki Sonestes vārdiem, esot tāda, ka TV radošā grupa valsti, par kuru tiks stāstīts raidījumā, apmeklē divas reizes. Pirmā ir iepazīšanās vizīte, otrs brauciens – filmēšanai. Baltijā televīzijas ļaudis strādāšot tikai vienas vizītes gaitā, turklāt – sevišķi intensīvi. Parasti filmēšana katrā valstī notiek trīs dienas, taču šai reizē sešās dienās vajadzēs aptvert trīs valstis.

TV komanda vispirms apmeklēja Lietuvu, kur filmēja Krustu kalnā un Šauļos, un Latvijā ieradās no Paņevežas ar satiksmes autobusu. Kaut gan darba grafiks ir ļoti saspringts un jāpagūst izdarīt daudz, japāņi stingri ievēro principus, kādi likti raidījuma pamatā. Proti, raidījumam jābūt tādam, lai skatītājs pie televizora justu – jā, arī viņš tā varētu. Arī viņš ierastos Rīgas starptautiskajā autoostā, aizietu uz autobusa pieturu un dotos... Interesants jautājums – kurp dotos? Populārajā japāņu TV ceļojumu programmā viss notiekot dabiski un it kā nejauši. Tiekot satikts uz ielas vai autobusā, vai veikalā, vai citur kāds nejaušs simpātisks cilvēks, kas dodot padomu – dodieties turp, un viņi tā arī darot. Latvijas gadījumā nejauši satiktajiem cilvēkiem esot jāaizved, pirmkārt, līdz bišu dravai un sirmam, vienkāršam biteniekam, otrkārt, līdz maizes cepējam, kas cep latviešu tradicionālo rudzu maizi.

Heiki Soneste skaidro, ka Japānā ceļojumu un ēdiena gatavošanas TV programmas esot pašas populārākās un tāpēc konkurence esot liela. Katrs meklē, ar ko varētu izcelties citu vidū. Lai atšķirtos no konkurentiem, BS-TBS ceļo ar autobusu, raidījumi ir demokrātiski – visam jāizskatās iepriekš nesagatavotam, šai televīzijai neder populāras, tūristu tūkstošu apmeklētas vietas un, piemēram, Latvijā - bitenieks, kas ir pieradis uzņemt ceļotājus un savu stāstu veikli risina kā pa diedziņu. Arī kafejnīca, kurā bija plānots japāņiem filmēt un ir visai tipiska Rīgai, realitātē ieraudzīta, viesiem šķita par modernu, neīstu. Viņiem vajagot filmēt vietas, kur apgrozoties „normālie iedzīvotāji”, „tauta”.

Mēģinot noskaidrot, kāds galu galā ir pats raidījums, protams, atklājas, ka viss tik nejauši  nenotiek. Tā, piemēram, raidījuma teksts tiek stāstīts ar Japānā plaši pazīstama sumo cīkstoņa muti, it kā viņš pats būtu ceļojis pa svešo valsti, kaut gan patiesībā tā nav. Taču šī un daudzas citas lietas pieder pie raidījuma veidošanas knifiem, kuriem jāpanāk, lai publikai būtu interesanti. Proti, lai katrā raidījumā tiktu izmestu kādi skatītāju interesi piesaistoši āķi, kurus atrast, kā atzīst programmas veidotāji, nav viegli.

Latvijā par tādiem kā āķiem esot izraudzīts medus un rupjmaize. Melnas maizes Japānā nav, bet par medu saucot lētu maisījumu, kurā pietiek vien ar 7 % medus, lai to sauktu šā gardā  un vērtīgā pārtikas produkta vārdā.

BS-TBS ceļojumu raidījumus īpaši iecienījuši jaunieši, un tā programmas autoriem ir ļoti  svarīga auditorija. Pretēji rietumu valstīm, kur cilvēki visu mūžu smagi strādājot, lai mūža vakarā dotos tūrisma braucienos pa pasauli, Japānā lielākie ceļotāji esot jaunieši. Studiju laikā viņiem esot vairāki brīvi mēneši, kurus viņi izmanto braucieniem. Japāņu jaunieši ceļojot individuāli un viņus interesējot vietas, kas nav tūristu pārpludinātas un vispārzināmas.

Pēc darba Latvijā japāņi tālāk dosies uz Igauniju. Kopējais raidījuma garums ir viena stunda. Kā šī stunda tiks sadalīta – cik atvēlēts katrai Baltijas valstij -, šobrīd vēl nav zināms un nav arī strikti plānots. Galvenais, lai būtu skatītājiem aizraujoši. Raidījums par Baltiju varētu „iet gaisā” apmēram pēc diviem trim mēnešiem.

Un atskati par to varēs redzēt BS-TBS mājaslapā internetā: http://w3.bs-tbs.co.jp/bus/.