Sabiedrība

Ar leģionāru slimību gada pirmajā pusē saslimis 31 cilvēks

Jauns.lv

Ar leģionāru saslimušo cilvēku skaits šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar situāciju pērn, pamatīgi pieaudzis - laika posmā no janvāra līdz jūnijam saslimis 31 cilvēks, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Ar leģionāru slimību gada pirmajā pusē saslimis 31...

Apkopotā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu vidējo saslimušo skaitu, šī gada pirmajā pusē saslimušo skaits palielinājies par 716%. Savukārt, salīdzinot ar situāciju pērn, saslimušo skaits palielinājies par 8%.

Vidēji laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam ar leģionāru slimību gadā saslimuši 3,8 cilvēki.

Leģionāru slimība ir infekcija, kura skar plaušas un kuru izraisa 'legionella' ģints baktērijas. Cilvēki ar šo slimību inficējas, ieelpojot baktērijas saturošu ūdens aerosolu. Pie iekārtām, kas to veido, pieder dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, saunas, turku pirtis, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, elpošanas sistēmas terapijas iekārtas, dekoratīvās strūklakas. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta ceļā.

Dabā legionellas sastopamas pavisam nelielā daudzumā ezeros un upēs visur pasaulē, vairojas un dzīvo asociācijās ar aļģēm, amēbām, vienšūņiem un nevar izraisīt cilvēku inficēšanos. Kur šis dabiskais līdzsvars nepastāv – cilvēku veidotās ūdens apgādes sistēmās –, legionellas var masveidīgi savairoties temperatūrā no +20 līdz +45 grādiem un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu) klātbūtnē.

Legionelozei ir divas klīniskās formas: smagākā – pneimonija un vieglākā, ko sauc par Pontiaka drudzi. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes. Legionelozes inkubācijas periods ir divas līdz 10 dienas (visbiežāk – septiņas). Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39–40,5 grādiem, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39%. Pontiaka drudzis ir slimības vieglākā forma bez pneimonijas, ar inkubācijas periodu piecas stundas līdz trīs dienas. Simptomi neārstējot izzūd pēc divām līdz piecām dienām.

Latvijā pirmie divi leģionāru slimības gadījumi tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem – letāls. 2002. gadā tika reģistrēti trīs leģionelozes gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006. gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, nākamajos gados attiecīgi divi (2007), pieci (2008), trīs (2009) un seši (2010).

BNS