Kriminologs vardarbību pret bērniem skaidro ar spriedzi sabiedrībā
Viens no iemesliem, kāpēc pēdējā laikā pieaugusi vardarbība pret bērniem, varētu būt sabiedrībā valdošā spriedze un nepietiekama atbildīgo institūciju sadarbība, sacīja kriminologs un Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks.
Pēdējā pusgadā policija reģistrējusi 97 cietsirdīgus un vardarbīgus gadījumus pret nepilngadīgajiem, kas ir par astoņiem noziegumiem vairāk nekā pērn līdzīgā laika posmā.
Pēdējās nedēļās sabiedrības uzmanībā nonāca divi skaļi bērnu fiziskas ietekmēšanas gadījumi. 29.jūlijā no Jelgavas novada Platones pagasta slimnīcā Rīgā ar smagām galvas traumām nogādāts trīs mēnešus vecs puika. Tiesa apcietinājusi zēna māti. Bet šonedēļ Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa apcietinājusi māti un viņas dzīvesbiedru, kuri tiek vainoti astoņus gadus vecā dēla nogalināšanā.
"Tas varētu būt saistīts ar pašreizējā laika periodā paaugstināto spriedzi. Ikvienam, tajā skaitā vecākiem, ir jādomā par ienākumiem. Tas atspoguļojas uz indivīdu psihi, līdz ar to konstruktīvi lēmumi pieņemti netiek un daudzos gadījumos sabiedrība sastopas ar verbālo vardarbību, emocionālo un bez šaubām daudzos gadījumos fizisko vardarbību," komentēja Vilks.
Kriminologs vērsa uzmanību, ka lielā mērā daudzos gadījumos vardarbība, tajā skaita seksuālā, ir slēpta un nemaz netiek piefiksēta.
Vardarbību var veicināt arī pārmērīga vardarbību saturošu filmu skatīšanās un citi faktori.
Katrs vardarbības gadījums pret bērniem ir jāskata individuāli, taču lietā par astoņus gadus vecā zēna nāvi svarīgs esot fakts, ka vecāki ir agrāk tiesāti par slepkavību un smagiem miesas bojājumiem. Tas jau liecina par viņu kriminālo uzvedību, norāda eksperts.
Valstī pastāv vairākas programmas, instrumenti un institūcijas, kas nodarbojas ar vardarbības mazināšanu pret bērniem.
"Tātad pasākumi principā ir apzināti, kas būtu jādara ar nelabvēlīgo ģimeņu fiksāciju, bet reāli šajā astoņus gadus vecā zēna gadījumā nekas tāds netika realizēts. Instrumenti ir, bet jautājums ir par to, ka viņi netiek pilnvērtīgi pielietoti," uzskata Vilks.
Viņaprāt, atbildīgajām valsts un pašvaldību iestādēm, piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un bāriņtiesai trūkst kapacitātes un darbības koordinācijas attiecībā uz riska ģimenēm.
