Valdībai jālemj, kur celt jauno koncertzāli. AB dambī par 90 miljoniem? Pauls piedāvā pārveidot Kongresu namu

Lai arī krīzes laikā aprāvās arhitekta Anda Sīļa gandrīz 90 miljonus eiro vērtā iecere par AB dambi, tomēr tagad tā ir viena no trīs koncertzāles idejām, kas tiks piedāvātas valdībai. Tā norāda Kultūras ministrijā (KM). Alternatīvas ir Kongresu nama pārbūve un koncertzāles būvniecība kādā no pilsētas degradētajām teritorijām. Piemēram, viena no jaunākajām idejām ir par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem kopā ar privāto investoru, kas tiktu izraudzīts atklātā konkursā, Skanstes ielas apkaimē būvēt multifunkcionālu centru, kurā tiktu iekļauta arī akustiskā koncertzāle.

Pagaidām iespējamās Rīgas koncertzāles kopējās izmaksas nav zināmas.

"Es domāju, ka tas ir tuvāko divu nedēļu jautājums. No savas puses mēs visus dokumentus esam iesnieguši Ministru kabinetā, mēs esam panākuši saskaņojumus arī ar Rīgas domi un Finanšu ministriju par iecerēto shēmu. Mums šobrīd Eiropas naudās ir aptuveni 20 miljoni eiro pieejami tieši uz pašu koncertzāles projektu," stāstīja Sandis Voldiņš, KM valsts sekretārs.

Maestro Raimonds Pauls uzskata, ka labākais risinājums būtu Kongresu nama rekonstrukcija, jo no atrašanās vietas viedokļa ēka atrodoties ideālā vietā. Tas gan nesaskan ar KM nostāju, ka Kongresu nama rekonstrukcija nozīmēs lielas izmaksas, jo esošā zāle neatbilst standarta akustiskās zāles parametriem.

KM tomēr optimistiski cer, ka koncertzāles projektu izdosies realizēt tuvāko 5-6 gadu laikā.

"Mēs joprojām orientējamies, ka 2018.gadā uz simtgadi mēs mēģinātu likt pamatakmeni Nacionālajai koncertzālei, pati būvniecība droši vien būs 3-4 gadi atkarībā no projekta sarežģītības, līdz ar to tas varētu būt 2021., 2022.gads," sprieda Voldiņš.

To, ka galvaspilsētā akūti trūkst akustiskās koncertzāles, vēlreiz spilgti iezīmēja tikko izskanējušais unikālais divu leģendu - Paula un diriģenta Marisa Jansona - ilgi lolotā sapņa piepildījums par koncertēšanu uz vienas skatuves. Problēmas redzamā daļa - šādu notikumu klātienē Lielajā ģildē varēja baudīt vien ap 600 klausītāju, taču otrajā pusē - apstākļi, kādos mūziķiem jāmēģina un pirms koncertiem jāuzturas.

"Ir divas lietas, kam faktiski Latvijā sen jau bija jābūt atrisinātām. Lai gan man par to nevajadzētu runāt - tas ir stadions. Es neesmu nekāds lielais sporta fanāts, bet es saprotu, ka stadions ir vajadzīgs sportam, un tas pats ir arī ar koncertzāli. Diriģents ir pasaules klases un vienmēr piesaistīs uzmanību, bet tādus koncertus "Arēnā [Rīga]" vai kur citur nevar rīkot, to nedrīkst darīt. Viņiem vajadzīga sava atmosfēra, akustika," norādīja Pauls.